Ģimenes ārsts: Diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību

© Romāns Kokšarovs

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Vislielākais šķērslis, pēc Dzalba domām, Latvijā ir tieši birokrātiskie faktori.

Viņa ieskatā, šobrīd diabēta aprūpei ir daudz jaunu izaicinājumu, tostarp slimībai ir cieša saistība ar tālākām, nopietnām kardiovaskulārām komplikācijām un diagnozēm.

Pieejamākais risinājums ir koncentrēties uz ģimenes medicīnu, jo tieši tā ir ilgstošas aprūpes pieejamākais un racionālākais posms, viņš pauda.

Tāpat visā pacienta veselības stāvokļa aprūpē būtiski izmantot holistisko jeb visaptverošo pieeju, diabētu neskatot kā izolētu vai blakus diagnozi, bet risināt to citu sirds un asinsvadu slimību profilakses kontekstā.

Cukura diabēta pacientam ir jābūt valsts aprūpē esošam pacientam, un birokrātiski iemesli nedrīkstētu kavēt vienlīdzīgas iespējas saņemt ārstēšanu un terapiju primārās aprūpes līmenī, uzsvēra ģimenes ārsts.

Jāpanāk, ka diabēta pacients tiek pilnvērtīgi aprūpēts atbilstoši ārstniecības vadlīnijām, uzskata Dzalbs.

Latvijā

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Svarīgākais