Diabēts

Situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, vairāk nekā puse cilvēku nespētu konstatēt slimības pazīmes, un 71% nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu.

Ar sociālo tīklu palīdzību Kārlis meklē Jelgavā nozagto somiņu, kurā atradušās ļoti svarīgas zāles.

Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, insulīna sūkņus ik dienu izmanto 72 cukura diabēta pacienti, bet kopumā ar šo diagnozi slimo 820 bērni. «Ne visiem cukura diabēta pacientiem ir nepieciešams insulīna sūknis, taču bērniem, kuriem tas ir nozīmēts terapijā, tam ir būtiska nozīme,» uzsver Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina. Līdz šim valsts šo sūkņu iegādi neapmaksāja pat bērniem, un pietiekami augsto izmaksu dēļ tikai reta ģimene to varēja iegādāties.

Diabēta pacientu skaits Latvijā desmit gados ir dubultojies. 2005. gadā bija reģistrēti 47 847 cukura diabēta slimnieki, bet 2016. gada beigās Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau gandrīz 90 000 diabēta slimnieku.

Viens no sva­rī­gā­ka­jiem fak­to­riem, kas ie­tek­mē cu­ku­ra dia­bē­ta pa­cien­tu ik­die­nu, ir ne ti­kai ār­sta no­teik­to me­di­ka­men­tu pa­rei­za lie­to­ša­na, bet arī uz­turs. Šim no­lū­kam ir ne­pie­cie­ša­mas zi­nā­ša­nas.

Di­abēts ir vie­na no drau­dī­gā­ka­jām tā sau­kta­jām ci­vi­li­zā­ci­jas sli­mī­bām, kas pie­mek­lē ar­vien vai­rāk cil­vē­ku, ne vel­ti Pa­sau­les ve­se­lī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abē­tu ir at­zi­nu­si par glo­bā­lu epi­dē­mi­ju. Lai va­rē­tu rū­pē­ties par di­abē­ta pro­fi­lak­si un lai­kus pa­ma­nī­tu šo sli­mī­bu, ir jā­ie­gūst par to kaut vai ele­men­tā­ra iz­prat­ne. Un vis­pirms der at­brī­vo­ties no da­žiem ie­sīk­stē­ju­šiem mal­diem, kas jo­pro­jām dzī­vi.

Katru gadu Latvijā sešiem līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku tiek diagnosticēts cukura diabēts, un pašlaik diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas jau 90 000. Tie ir tikai uzskaitē esoši pacienti un, visticamāk, reālais cukura diabēta pacientu skaits ir lielāks.

Katru gadu 14. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena. Šī smagā slimība prasmīgi maskējas aiz citu slimību simptomiem, pat vienkāršas saaukstēšanās. Tāpēc ļoti bieži to sauc par „kluso slepkavu”. Latvijā ar cukura diabētu slimo 84 600 jeb 5,3% iedzīvotāju. „Rīgas veselības centra” endokrinoloģe Inta Leitāne pastāsta par galvenajiem mītiem, kas apvij šo slimību, kā arī to, kā nepalaist garām pirmās diabēta pazīmes, to, vai vienmēr nepieciešamas zāles, kā arī to, kas ir šīs slimības galvenie „draugi”, ziņo riga.lv.

Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 84 000 reģistrētu diabēta pacientu, taču statistika liecina – viens no diviem pieaugušajiem pacientiem nemaz nezina, ka viņam ir diabēts, tāpēc aicinām ikvienu regulāri pārbaudīt savu veselību un noskaidrot savus diabēta riskus, Neatkarīgajai saka Latvijas Diabēta federācijas vadītāja endokrinoloģe Indra Štelmane.

Par godu Pasaules Diabēta dienai, kuru atzīmē 14.novembrī, "Diabēta skola" aicina uz pasākumiem Rīgā un Liepājā, kuros varēs veikt bezmaksas veselības pārbaudes un iegūt plašāku izpratni par cukura diabētu. Uz pasākumiem ir aicināti gan esošie diabēta pacienti, gan arī cilvēki, kuri uzskata, ka ir veseli, jo ikviens ar šo slimību var saslimt, to pat nenojaušot.

Nacionālais Veselības dienests apstiprina: patiešām ir plānotas izmaiņas diabēta pacientu ārstēšanā un konkrēti otrā tipa diabēta zāļu kompensācijas sistēmā, taču pacienti no tā necietīšot, Neatkarīgajai apgalvo dienesta speciālisti. Taču Latvijas Diabēta asociācija uzskata, ka «gaiteņos top jauna sistēma kompensējamo medikamentu izrakstīšanā, kas būtiski palielinās pacientu līdzmaksājumus, līdz ar to zāles padarīs pacientiem vēl mazāk pieejamas».

Pēc Starptautiskās Diabēta federācijas aplēsēm, Latvija 2015. gadā iztērējusi 84,82 miljonus eiro jeb astoņus procentus no valsts veselības aprūpes budžeta tikai diabēta ārstniecībai. Latvijas Diabēta federācija uzskata, ka šos izdevumus būtu iespējams samazināt, nodrošinot diabēta profilaksi un diabēta pacientu apmācību.

Pēdējo desmit gadu laikā cukura diabēta pacientu skits Latvijā ir teju dubultojies, šodien Pasaules veselības dienai veltītajā preses konferencē sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Iedzīvotāji par diabētu zina vairāk, taču liela daļa cilvēku šo slimību ne vismazākajā mērā neattiecina uz sevi, nekad nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs un pat atzīst, ka negrasās to darīt. Euroaptiekas veiktās aptaujas dati pārsteidz arī mediķus.

“Gan aptaukošanās, gan dažādas vīrusa infekcijas tai skaitā arī gripa var kļūt par diabēta cēloni” norāda AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pulss 5” endokrinoloģe Inga Rezgale. Viņas kabinetā 98% gadījumu nonāk pacienti, kam ir jau diagnosticēts vai tikai aizdomu līmenī iespējams diabēts. Atlikušajos 2% ir arī tie, kas aizraujas ar dažādām diētām un sabojā vielmaiņu. Diemžēl tikai apmēram 5 pacienti no 1000, kam jau ir konstatēts 2. tipa diabēts, ir gatavi pievērsties striktām diētām veselības uzlabošanas nolūkos.

Starptautisko organizāciju dati liecina, ka Latvijā reālais diabēta pacientu skaits ir uz pusi lielāks, nekā pašlaik oficiāli diagnosticēts. Uzskaitē pagājušā gada beigās Latvijā bija 81 421 diabēta pacients, kas ir 4% no Latvijas iedzīvotāju skaita, savukārt pēc starptautiskiem aprēķiniem, reālais diabēta pacientu skaits varētu būt turpat 10%.

Pirmā tipa cukura diabēta saslimšanas gadījumu skaits kopumā pēdējo desmit gadu laikā ir gandrīz dubultojies, sevišķi pieaugusi saslimstība vecuma grupā līdz četriem gadiem, liecina Bērnu slimnīcas dati.

Pasaules Diabēta dienas pasākumā, kas Rīgā norisinājās vakar, 9.novembrī, 20% diabēta pacientu tika konstatēts izteikti paaugstināts glikētā hemoglobīna līmenis (vidējais glikozes līmenis) asinīs, 56% apmeklētāju bija paaugstināts asinsspiediens, bet 48% - samazināts kaulu blīvums, aģentūru LETA informēja Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa.

Iedzīvotāju aptaujā ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par cukura diabētu, noskaidrots, ka 35% aptaujāto tikai apmēram zina, kas ir diabēts. Respondenti zina, ka cukura diabēta gadījumā ir paaugstināts cukura līmenis asinīs un, ka ir jāinjicē insulīns, nra.lv informēja Euroaptiekā.

Vairāk nekā 40 procentu cukura diabēta slimnieku atzinuši, ka ārstēšanās iespējas Latvijā, piemēram, reālās iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus vai medikamentus, ir atkarīgas no pacienta vecuma, liecina Latvijas Diabēta asociācijas aptaujas dati.