Sestdiena, 24.februāris

redeem Diāna, Dina, Dins

arrow_right_alt Vakara Ziņas

Nemanāmais slepkava diabēts

© Pixabay

Diabēts tiek saukts par «nemanāmo slepkavu», jo cilvēks ilgu laiku var būt diabēta slimnieks, par to pat nenojaušot. Tāpēc ikvienam ir svarīgi apzināt savus riskus, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu.

Starptautiskā diabēta federācija katru gadu rīko Pasaules diabēta dienu, kas tiek atzīmēta 14. novembrī - Frederika Bantinga dzimšanas dienā. Frederiks Bantings kopā ar Čārlzu Bestu 1921. gada oktobrī radīja ideju par insulīnu.

Eiropas Savienībā - 32 miljoni

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ. Šo slimību raksturo tās sarežģītība un tās izpausmju un cēloņu daudzveidība. Tā skar visus dzimumus, paaudzes un sociāli ekonomiskās grupas - gan laukos, gan pilsētās visā pasaulē.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem, šobrīd ir 14 dažādi cukura diabēta veidi, no kuriem visizplatītākie ir 1. un 2. tips (pēdējais veido aptuveni 90-95% no visiem diabēta gadījumiem).

Pašlaik pasaulē ir 135 miljoni cilvēku ar cukura diabētu, bet tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam, pieaugot cilvēku skaitam un urbanizācijai, tas palielināsies līdz 300 miljoniem. Eiropas Savienībā 32 miljoni pieaugušo dzīvo ar diabētu. Izplatībai pieaugot, tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tas skars jau 35 miljonus.

Latvijā - vairāk nekā 100 tūkstoši

Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām arī Latvijā - jau vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju ir kāds no diabēta veidiem, turklāt diabēta slimnieku skaits katru gadu turpina pieaugt.

Starptautiskās organizācijas atzīst, ka diabēts un tā izraisītās komplikācijas līdzās citām neinfekciju slimībām ir būtisks priekšlaicīgas nāves iemesls. PVO neinfekciju slimību izplatību jau raksturo kā pandēmiju.

Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām, kas visbiežāk skar cilvēkus pēc 45 gadu vecuma. Palielināts risks saslimt ar cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu, mazkustīgu dzīvesveidu un smēķētājiem. Šie ir tā saucamie ietekmējamie jeb maināmie riska faktori, jo katram pašam tos iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. Diemžēl no cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība - ja pirmās pakāpes radinieks ir ar cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts.

Pie visa vainīgs cukurs

Maldīgs ir uzskats, ka tikai taukaini un trekni ēdieni ir atbildīgi par lieko svaru, visbiežāk tas ir cukurs. Liekais cukura daudzums organismā pārvēršas par taukiem, radot lieko svaru, kas ir arī viens no cukura diabēta riska faktoriem. Ja ikdienā esam aktīvi, tad organismā esošās cukura rezerves tiek pārvērstas glikozē un enerģijā.

Regulāri lietojot uzturā pārtiku un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz cukura, kā arī nesekojot līdzi glikozes līmenim asinīs, var nepamanīt, ka cukura līmenis asinīs ir kļuvis paaugstināts, un tas var izraisīt dažādas veselības problēmas, smagākos gadījumos - arī saslimšanu ar 2. tipa cukura diabētu.

Visbīstamākais cukura veids ir fruktoze - cukurs, kas sastopams saldumos, gāzētos un saldinātos dzērienos, kā arī augļos. Tāpēc, lai arī augļus uztveram kā veselīgus un ikdienas uzturā vēlamus, būtu jāievēro mērenība - ēst mazāk tādus augļus, kas satur daudz fruktozes (bumbieri, banāni, ķirši, vīnogas, mango). Jo fruktoze ne tikai bloķē hormonus, kas regulē apetīti un rada sāta sajūtu, bet arī izraisa metabolo sindromu, kas attiecīgi veicina vidukļa aptaukošanos.

Cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir pirmais rādītājs, kas parāda, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Tāpēc pēc 45 gadu vecuma ieteicams vismaz vienu reizi gadā pie ģimenes ārsta veikt cukura līmeņa pārbaudi. Veselam cilvēkam glikozes līmenim tukšā dūšā jābūt no 3,3 līdz 5,5 mmol/l. Ja tas sasniedz vai pārsniedz rādītāju 7,0 mmol/l no rīta tukšā dūšā, mērot divas reizes pēc kārtas, cilvēkam ir cukura diabēts.

Izārstēt nevar

Diabētu nevar izārstēt, taču ar pareizu aprūpi un nepārtrauktu piekļuvi atbilstošai ārstēšanai, instrumentiem un tehnoloģijām var samazināt komplikāciju attīstības risku, ar šo slimību veiksmīgi sadzīvot un dzīvot ilgu, veselīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Protams, īpašu uzmanību pievēršot veselīgam un fiziski aktīvam dzīvesveidam, kā arī regulāri apmeklējot endokrinologu.

Pilnībā izārstēt iespējams prediabētu, kas ir stadija, kad cukura līmenis asinīs vēl nav sasniedzis bīstamo rādītāju 7,0 mmol/l, bet ir tuvu tam, kā arī ir vairāki riska faktori - mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, liekais svars, taukaina akna, iedzimtība un vecums 45+. Lai «aizbēgtu» no cukura diabēta, ir jānomet liekais svars, jāatmet kaitīgie ieradumi (smēķēšana un alkohola lietošana), jāpalielina fiziskā slodze, kā arī regulāri jāveic cukura līmeņa pārbaudes.

6 PAZĪMES, kas var liecināt par pirmsdiabēta stadiju:

- liekais svars,

- bieža urinēšana,

- ilgstošas un nepārejošas slāpes, - konstants izsalkums,

- straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā,

- hronisks nogurums.

Der zināt!

Riska grupā ir arī cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu un tie, kuriem ir novērota lēna brūču un iekaisumu dzīšana, nejutīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās.

4 PADOMI, kā mazināt riku saslimt 2. tipa cukura diabētu

*Regulāri pārbaudiet savu veselību!

Reizi gadā pārbaudiet savu glikozes līmeni asinīs. Uzmaniet savu asinsspiedienu un sekojiet svaram. Ja nepieciešams, veiciet papildu pārbaudes. Neatlieciet!

*Izvēlieties veselīgu uzturu!

Papildiniet savu ēdienkarti ar pilngraudu produktiem, svaigiem pašmāju dārzeņiem, ogām un augļiem (dzērvenes, brūklenes, mellenes, greipfrūti un citroni asinīs neveicina strauju cukura līmeņa kāpumu). Izvairieties no balto miltu produktiem, saldumiem, saldinātiem dzērieniem un piesātinātajiem taukiem.

*Padomājiet par aktīvāku dzīvesveidu!

Atrodiet sev piemērotu un patīkamu fizisku aktivitāti. Tā var būt pastaiga, soļošana, braukšana ar riteni, peldēšana vai jebkas cits. Centieties kustēties 150 minūtes nedēļā vai noiet 8-10 tūkstošus soļu katru dienu! Staigājiet kopā ar ģimeni vai draugiem.

*Atmetiet kaitīgos dzīves ieradumus!

Smēķēšana un regulāra vai pārmērīga alkohola lietošana pasliktina veselību.