Vairāk nekā 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasīja atcelt Saeimas deputātu degvielas un mājokļu īres kompensācijas. Nepilnos četros gados tām iztērēts aptuveni 1,1 miljons eiro, turklāt KNAB brīdinājis par iespējām šo sistēmu izmantot negodprātīgi. Taču nu jau aizgājusī Saeima pirms savas aiziešanas noraidīja priekšlikumu kompensācijas samazināt. Tā lēma kompensāciju regulējumu pārcelt uz citu likumu. Līdz jaunas kārtības pieņemšanai deputāti naudu turpinās saņemt pēc līdzšinējiem noteikumiem.
Kompensācijām maina likumu, nevis apmēru
Šā gada 16. jūlijā portālā “ManaBalss.lv” tika publicēta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iniciatīva ar nepārprotamu prasību - pilnībā atcelt Saeimas deputātu transporta un mājokļa īres izdevumu kompensācijas. Tās autori norādīja, ka arī skolotājiem, mediķiem un citiem strādājošajiem ikdienā nākas mērot lielus attālumus līdz darbavietai vai īrēt mājokli citā pilsētā, taču valsts šādus izdevumus viņiem parasti neapmaksā.
21. augustā Saeimā tika iesniegti 13 594 pilsoņu paraksti, un 7. oktobrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstīja iniciatīvas nodošanu tālākai izvērtēšanai. Tikmēr 13. oktobrī Saeimas Juridiskā komisija Andreja Judina (JV) vadībā vienojās par citu risinājumu - deputātu kompensāciju regulējumu izņemt no Saeimas kārtības ruļļa un turpmāk iekļaut Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Nedēļu vēlāk deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja A. Judina risinājumu, tādējādi faktiski noraidot pilsoņu iniciatīvu.
Jānorāda, ka pilsoņu iniciatīvas kontekstā nav būtisks minētā balsojuma sadalījums, jo gan “par”, gan “pret” objektīvi nozīmēja kompensāciju saglabāšanu. Izlemts tika vienīgi jautājums par to, vai tās regulēs Saeimas kārtības rullis vai kāds cits likums.
Deputātu saņemto kompensāciju apmēri šobrīd nemainīsies nemaz. Parlamentārieši joprojām var saņemt valsts apmaksātu transporta un mājokļa īres izdevumu atlīdzinājumu pēc līdzšinējiem noteikumiem. Pieņemtie grozījumi paredz, ka pašreizējā kārtība paliek spēkā līdz brīdim, kad būs izstrādāts un stājies spēkā jauns regulējums Atlīdzības likumā. Kāds tas būs, vēl nav izlemts. Kompensāciju apmērus varēs samazināt, saglabāt vai pat palielināt, bet tas, visticamāk, jau būs atkarīgs no nākamās Saeimas.
Kāpēc kompensācijas “paslēpt” citā likumā, ja no tā nekas nemainās? Te paveras plašākas iespējas
Līdz šim deputātu transporta un mājokļa īres kompensāciju piešķiršanas kārtību noteica Saeimas kārtības ruļļa 14. pants. Tas paredzēja, ka kompensāciju apmērs atkarīgs no deputāta deklarētās dzīvesvietas attāluma līdz Rīgai, savukārt naudas saņemšanai jāiesniedz faktiskos izdevumus apliecinoši dokumenti. Vienlaikus Atlīdzības likuma 31.¹ pants ar atsauci uz Saeimas kārtības rulli jau noteica tiesības uz šīm kompensācijām un to maksimālo apmēru - kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro un kam piemērots koeficients 1. 22. oktobrī pieņemtie grozījumi paredz 14. pantu no Saeimas kārtības ruļļa izslēgt. Taču deputāti nav noteikuši, ar ko to aizstāt.
Starp abiem minētajiem normatīvajiem aktiem ir būtiska atšķirība. Proti, Saeimas kārtības rullis regulē konkrēti parlamenta darbu un deputātu tiesības un pienākumus. Turpretī Atlīdzības likums aptver gan ministrus un valsts pārvaldes darbiniekus, gan pašvaldību deputātus, tiesu un prokuratūras amatpersonas, kā arī virkni citu publiskajā sektorā strādājošo, tostarp dažādos publiskos nodibinājumos, pastarpinātās pārvaldes iestādēs, ostu valdēs u.tml.
Tas gan nenozīmē, ka līdz ar kompensāciju pārcelšanu uz Atlīdzības likumu arī citas amatpersonas automātiski iegūs tādas pašas tiesības kā Saeimas deputāti. Tomēr daudz plašākais likuma tvērums liek pievērst uzmanību tam, cik precīzi tiks formulēts jaunais regulējums. Ja tajā nebūs skaidri noteikts kompensāciju saņēmēju loks, pieļaujamie izdevumi un kontroles kārtība, var rasties jauni interpretācijas un nepamatotu izmaksu riski. Pagaidām gan nav pamata uzskatīt, ka kompensācijas būtu iecerēts attiecināt uz jaunām amatpersonu grupām. Tas būs tiešā veidā atkarīgs no deputātu godaprāta. Tāpat kā pati kompensāciju sistēma un apmērs. Deputātiem būs pienākums un iespēja noteikt stingrākus izdevumu limitus vai gluži pretēji - palielināt.
Zīmīgi, ka deputātiem bija iespēja jau tagad lemt arī par konkrētu kompensāciju samazināšanu. Deputāte Liene Gātere iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja līdz 70 kilometriem no Saeimas dzīvojošajiem kompensēt tikai sabiedriskā transporta izdevumus, nosakot limitu 10% apmērā no valstī noteiktās vidējās darba samaksas. Tālāk dzīvojošajiem būtu pieejama arī mājokļa īres kompensācija, taču kopējais limits nepārsniegtu 40% no vidējās darba samaksas. Turklāt īres kompensāciju nevarētu saņemt, ja deputātam, viņa laulātajam vai partnerim 70 kilometru rādiusā no Saeimas jau pieder mājoklis. Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Arī deputāts Juris Viļums bija sniedzis priekšlikumu, kas paredzēja samazināt kompensāciju apmērus, bet Juridiskā komisija to neatbalstīja.
Tātad sausais atlikums ir šāds - vairāk nekā 13 tūkstošu iedzīvotāju prasība kompensācijas atcelt nav ņemta vērā. Konkrētu priekšlikumu tās būtiski samazināt Saeimas vairākums noraidīja. Toties deputāti spējuši vienoties par kompensāciju regulējuma pārcelšanu uz citu likumu. Tikmēr naudu kompensācijās turpinās izmaksāt kā līdz šim. Kādus grozījumus Atlīdzības likumā sagaidīsim - jautājums paliek atvērts.
Miljons deputātu kompensācijās. Kam un par ko maksāts?
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotajiem datiem, 14. Saeimas darbības laikā no 2022. līdz 2026. gadam deputātu transporta un mājokļu īres kompensācijās no valsts budžeta izmaksāti aptuveni 1,1 miljons eiro. Šajā periodā kompensācijas saņēmušas 73 personas.
Vidēji vienam kompensāciju saņēmējam mēnesī izmaksāti 512 eiro. Līdz 2026. gada maijam mājokļu īres izdevumu segšanai kopumā bija iztērēti aptuveni 635 tūkstoši eiro, bet transportam 428 tūkstoši.
Atsevišķu deputātu saņemtās summas ir krietni iespaidīgākas. Latvijas Televīzijas jūlijā publicētajā apkopojumā lielākā kompensāciju saņēmēja bija Līga Kozlovska (ZZS) ar vairāk nekā 40 tūkstošiem eiro. Viņai sekoja Ramona Petraviča (LPV) ar aptuveni 37 tūkstošiem un Līga Kļaviņa (ZZS) ar vairāk nekā 36 tūkstošiem eiro. Turklāt šī nauda izmaksāta papildus deputātu pamatatalgojumam, kas 2026. gadā ir 4330 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Par noteiktu amatu ieņemšanu Saeimā iespējams saņemt arī lielāku algu.
Oficiāli kompensāciju mērķis ir nodrošināt, lai parlamentā varētu strādāt arī no attāliem reģioniem ievēlētie deputāti, bet to saņemšanai jāiesniedz čeki, īres līgumi un citi izdevumus pamatojoši dokumenti. Tomēr tas, ka izdevumi ir dokumentēti, vēl nenozīmē, ka tie vienmēr bijuši nepieciešami un samērīgi. Uz to šā gada augustā uzmanību vērsa arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
KNAB secinājis, ka pašreizējā kompensāciju sistēma rada negodprātīgas izmantošanas riskus. Piemēram, deputāts pēc ievēlēšanas var mainīt deklarēto dzīvesvietu, tādējādi iegūstot tiesības uz lielākām kompensācijām. Tāpat iespējams saņemt īres kompensāciju, lai gan deputātam Rīgā jau ir pieejams mājoklis. KNAB uzmanību pievērsis arī nesamērīgi dārgiem īres dzīvokļiem un degvielas izdevumiem, kas neatbilst iespējamajam nobraukumam.
Daži jau zināmi gadījumi:
Bijušais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš 2018. gadā atzina vainu saistībā ar nepamatotu degvielas kompensāciju saņemšanu, tostarp izmantojot degvielu privātām un sava uzņēmuma vajadzībām. Viņam tika piemērots sods un noteikts pienākums atmaksāt valstij gandrīz 10 tūkstošus eiro.
Bijušais deputāts Aldis Adamovičs tika notiesāts par krāpšanu ar transporta un dzīvokļa īres kompensācijām, kā arī dienesta viltojumu. Tiesa viņam piesprieda 6000 eiro naudas sodu, un 2022. gadā, stājoties spēkā notiesājošajam spriedumam, viņš zaudēja deputāta mandātu.
Arī šogad sabiedrības uzmanību piesaistīja deputātes Leilas Rasimas saņemtā dzīvokļa īres kompensācija, lai gan viņas īpašumā ir arī mājoklis Rīgā. Tomēr KNAB septembrī paziņoja, ka pārbaudē nav iegūti pierādījumi nelikumīgai rīcībai. L. Rasima ik mēnesi kompensācijā par dzīvokļa īri saņem 610 eiro.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts un “Jaunās vienotības” (JV) frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atzīst, ka līdz ar esošās sistēmas saglabāšanu nekādi riski joprojām nav novērsti:
“Riski nav novērsti. Likums nav mainījies. Tas šobrīd paliek uz deputātu godaprāta. (..) Nākamajā Saeimā mans piedāvājums būtu tāds - tie, kuri ir ievēlēti no Rīgas, nesaņem neko. Tie, kuri ievēlēti no citiem reģioniem, saņem vienu konkrētu summu. (..) Tā būtu daudz normālāka sistēma. Ne tā, kā ir šobrīd, ka deputāti vāc čekus, skaita kilometrus, deklarējas nezin kur - tas viss ir bardaks.”
Citādās domās ir Zaļo un zemnieku savienības deputāts Gunārs Kūtris. Viņš uzskata, ka kompensācijas ir nepieciešamas. Vaicāts, kāpēc deputātiem valsts apmaksā nokļūšanu darbā, bet, piemēram, skolotājiem ne, G. Kūtris skaidroja, ka skolotājus aizsargājot Darba likums, bet deputātus ne. Turklāt parlamentāriešiem nākoties strādāt visu diennakti. G. Kūtris arī norāda, ka skolotāji varot dibināt savus uzņēmumus un tādējādi nopelnīt papildus.
Vaicāts par KNAB konstatētajiem kompensāciju sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskiem, G. Kūtris atgādināja, ka par pārkāpumiem deputātam varot izteikt brīdinājumu vai pat izslēgt no vienas līdz sešām Saeimas sēdēm.
Šādas sankcijas Saeimas kārtības rullī patiešām ir paredzētas par deputātu ētikas pārkāpumiem, turklāt izslēgšana no sēdēm paredz arī algas ieturējumu. Taču tas neatrisina KNAB norādītās kompensāciju sistēmas nepilnības, kas ļauj pieprasīt naudu arī par apšaubāmiem izdevumiem.
Toties viens praktisks ietaupījums no šāda soda gan varētu rasties - uz tām sešām Saeimas sēdēm deputātam nebūtu jābrauc, līdz ar to nevajadzētu arī tērēties degvielai.
Saeimas tēriņus varēs revidēt Valsts kontrole jeb vēl vieni likuma grozījumi, kas neko būtiski nemaina
Saeima līdz šim ir bijusi vienīgā valsts institūcija, kurā Valsts kontrole (VK) nevarēja veikt revīzijas. Parlamenta gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, bet izdevumus uzrauga pašas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
Tagad deputāti nolēmuši šo kārtību mainīt. 15. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Valsts kontroles likumā, kas ļautu Valsts kontrolei pārbaudīt Saeimas gada finanšu pārskata pareizību. 21. oktobrī tos galīgajam lasījumam atbalstīja atbildīgā komisija, bet Saeimas balsojums paredzēts 29. oktobrī. Tātad grozījumi vēl nav stājušies spēkā.
Taču ir būtisks ierobežojums. Valsts kontrolei paredzēts ļaut pārbaudīt, vai finanšu pārskats ir pareizs, bet ne veikt atsevišķas revīzijas par to, vai Saeimas izdevumi ir pamatoti, likumīgi un lietderīgi. Deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumi šādas pilnvaras piešķirt parlamenta vairākuma atbalstu neguva.
Izpratnei par Valsts kontroles darbu var minēt konkrētu piemēru. Šā gada jūlijā Valsts kontrole Ogres novada pašvaldībā atklāja vismaz 443 tūkstošus eiro, kas izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konstatētas arī nepilnības atlīdzības izmaksāšanā un krāpšanas risku pazīmes iepirkumos. Tieši šāda veida atbilstības revīzijas Saeimā arī turpmāk nebūs atļautas.
Turklāt jaunais regulējums neparedz obligātu Saeimas finanšu revīziju katru gadu. To veikšana būs atkarīga no Valsts kontroles risku izvērtējuma. Līdz ar to KNAB norādītās deputātu kompensāciju sistēmas nepilnības šie grozījumi paši par sevi nenovērsīs.
