2023.gada valsts budžetā papildu līdzekļus ieguldīsim aizsardzībā, iekšējā drošībā, veselībā, izglītībā un zinātnē, šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2023.gadam kopā veido 2,233 miljardus eiro, liecina valdības ceturtdien izskatītais un zināšanai pieņemtais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojuma par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam.
Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija janvārī iepazīsies ar makroekonomisko rādītāju prognozēm, tādējādi laikus sagatavojoties darbam ar valdībā gatavojamo valsts budžeta projektu 2023.gadam, aģentūrai LETA pastāstīja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
NATO dalībvalstis trešdien vienojās ievērojami palielināt alianses kopīgo budžetu, ņemot vērā jauno drošības situāciju Austrumeiropā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Topošās koalīcijas pārstāvji plāno parakstīt Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 11,632 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,162 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 530 miljonu eiro deficītu, kas ir par 394,7 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).
Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.
Nākamgad budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 43% no IKP, paredz iesniegšanā Eiropas Komisijai sagatavotais un otrdien Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts, informē Finanšu ministrija (FM).
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023.gadam ir aprēķināti 9,818 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 9,307 miljardu eiro apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 9,224 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,205 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 19,1 miljona eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Budžetā šogad pirmajā pusgadā iekasēts par 7% vairāk, nekā plānots, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Studiju vietu finansējuma un augstskolu reālo izmaksu disproporcija nākamā gada valsts budžetā būtu jānovērš, atzīmē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Valsts budžetā šogad maijā nodokļos iekasēts par apmēram 12% vairāk, nekā bija plānots, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Šodien valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pirmdien, 28.februārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.