Komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta 2023.gada budžeta likumprojektu

© Lauris Vīksne / F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam".

Komisija šonedēļ izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi arī saistītos budžeta pakotnes likumprojektus. Budžeta projektu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē plānots skatīt 8.martā.

Komisija šodien neatbalstīja opozīcijas iesniegtos priekšlikumus dažādās jomās, tajā skaitā, tika noraidīts "Progresīvo" priekšlikums par 2,73 miljonu eiro piešķiršanu jaundzimušo pūriņa nodrošināšanai. Šos līdzekļus bija piedāvāts pārdalīt no finansējuma dzelzceļa publiskai infrastruktūrai.

Tika noraidīti arī vairāki Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumi, tajā skaitā, atbalstu nesaņēma priekšlikums par pusmiljona eiro piešķiršanu portāla "Manabalss.lv" darbības nodrošināšanai - kā pretarguments komisijas sēdē izskanēja, ka nekad neesot bijis paredzēts šo portālu finansēt no Saeimas līdzekļiem.

Budžeta komisijas vairākums noraidīja arī ZZS divus priekšlikumus, kas paredzēja 115 miljonu eiro piešķiršanu pašvaldību projektu īstenošanai. ZZS deputāts Viktors Valainis skaidroja, ka šie līdzekļi būtu svarīgs instruments, ar ko finansēt izglītības iestādes, teritorijas pilnveidošanu un un citas programmas.

Valainis uzsvēra, ka partiju apvienība piekrīt atsevišķu koalīcijas pārstāvju paustajam, ka "nevaram mūžīgi sēdēt uz Eiropas Savienības fondu adatas", jo ES finansējuma pieejamība tālākā nākotnē varētu samazināties, tāpēc esot jābūt pieejamam finansējumam nacionāliem projektiem, atzīmēja politiķis.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme vērsa uzmanību, ka valsts jau ir paredzējusi 60 miljonus eiro, lai palielinātu pašvaldību aizņemšanās iespējas savu projektu īstenošanai. Savukārt attiecībā uz ZZS priekšlikumu jāņem vērā, ka pēdējos divos gados augstas gatavības projektiem paredzētie līdzekļi nav izmantoti plānotajā apjomā, skaidroja FM valsts sekretāra vietniece.

Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka primāri svarīgi ir pabeigt jau iesāktos projektus. Ja 2024.gadā Eiropas Komisija (EK) pārtrauks atļaut šajā jautājumā atkāpties no budžeta deficīta nosacījumiem, tad var būt risks, ka jau sāktie projekti būtu jāiesaldē, skaidroja politiķis.

Atbalstu nesaņēma arī ZZS priekšlikums vēl 15 miljonus eiro, kas paredzēti Rīgas Vāgnera nama remontam, novirzīt augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem. Valainis norādīja, ka līdzekļi tiek ņemti no emisiju kvotu izsoles ieņēmumiem, tāpēc loģiskāk tos piešķirt pašvaldībām, savukārt Vāgnera nama atjaunošanai vajadzētu piesaistīt privātos līdzekļus.

Komisijas sēdes diskusijās gan tika aicināts ņemt vērā kontekstu, ka vēl nepilni desmit miljoni eiro Vāgnera nama remontam piesaistīti no Vācijas. Tāpat jāņem vērā, ka ēku nevar izmantot komerciāli tādā veidā, kas ļautu piesaistīt tik lielu finansējumu, izskanēja debatēs.

Deputātu vairākums noraidīja arī deputāta Aināra Šlesera (LPV) priekšlikumu par 100 miljonu eiro piešķiršanu, lai par katra bērna piedzimšanu varētu izmaksāt pabalstu 5000 eiro apmērā.

Kā ziņots, 2023.gada budžeta projekta pakotnes likumprojektiem uz galīgo lasījumu bija saņemti gandrīz 250 priekšlikumi.

Arī valdība iepriekš pamatā neatbalstīja Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta 2023.gadam pirms galīgā lasījuma. Reizē valsts budžeta projektā paredzēts atbalstīt ap 20 tehniskos priekšlikumus no ministrijām.

Jau vēstīts, ka Saeima konceptuāli ir atbalstījusi valsts budžeta likumprojektu, kurā atbilstoši valdības sākotnējam piedāvājumam 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Minētos skaitļus atbilstoši parlamentā gaidāmajiem lēmumiem paredzēts vēl precizēt.

Latvijā

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir izsludinājusi iepirkumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes tuneļa pārbūvi un būvju demontāžu, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Svarīgākais