Ašeradens: Krievijas uzsāktais karš ir tiešā veidā ietekmējis budžeta veidošanu

© Ģirts Ozoliņš/f64

Krievijas uzsāktais karš ir radījis jaunu krīzes situāciju, kas tiešā veidā ietekmējusi budžeta veidošanu, šodien debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Saeimā šodien konceptuāli jeb pirmajā lasījumā tiek skatīts valdības virzītais likumprojekts "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam".

Ašeradens debatēs norādīja, ka 2023.gada budžets ir tapis Covid-19 pandēmijas norieta un Krievijas agresijas Ukrainā laikā. Budžets arī attiecas uz bezkompromisa atbalstu Ukrainai, tās bēgļiem, uz nepieredzētu energoresursu cenu lēcienu, kā arī uz jaunu ģeopolitisko drošības situāciju.

Latvija atrodas tikai pusotra tūkstoša kilometru attālumā no aktīvās kara frontes līnijas. ''Mēs ik dienu apgūstam jaunu realitāti, redzot to masu medijos, savu iespēju robežās sniedzot nepieciešamo atbalstu kara bēgļiem. Esmu lepns, ka gan valdība, gan Latvijas iedzīvotāji ir vienoti palīdzībā Ukrainai. Latvijas palīdzības apjoms, ja mēs to mērām IKP mērogos, ir viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais,'' pauda Ašeradens.

Finanšu ministrs šodien Saeimā ziņoja par šā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais