Valsts kopbudžetā janvārī bija 223 miljonu eiro pārpalikums
Valsts konsolidētajā kopbudžetā šogad janvārī bijis 223 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 4,7 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada janvārī, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Pieaugums salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri vērojams gan kopbudžeta ieņēmumos, gan izdevumos.
Ieņēmumi, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, ir auguši par 77,3 miljoniem eiro jeb 6,3% un veido 1,308 miljardus eiro, bet izdevumi palielinājušies par 72,7 miljoniem eiro jeb 7,2%, sasniedzot 1,085 miljardus eiro.
Pēc FM minētā, pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos.
2023.gada janvāris valsts pamatbudžetā noslēgts ar 105,4 miljonu eiro pārpalikumu, kas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad bija deficīts 23 miljonu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumi šogad janvārī bija 614,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 74,7 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
FM to skaidro ar augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem pērn janvārī, kad tika piešķirti līdzekļi "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" aizdevumu programmas investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi īstenošanai, lai mazinātu Covid-19 sekas uzņēmumiem, kā arī ar energoatbalsta pasākumu izdevumiem, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanu 50% apmērā visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Šogad tik lieli izdevumi atbalsta pasākumiem nav paredzēti, tostarp tiem kļūstot mērķētākiem.
FM atzīmē valsts pamatbudžeta kapitālo izdevumu kāpumu par 27,6 miljoniem eiro jeb 64,3%, šogad janvārī sasniedzot 70,4 miljonus eiro. Pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) galvenokārt auguši pamatfunkciju īstenošanai, kas šogad janvārī bija par 29,2 miljoniem eiro lielāki nekā janvārī pirms gada. Jauna cietuma būvniecībai Liepājā 2023.gada janvārī piešķirti 20,7 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt par 7,3 miljoniem eiro vairāk tērēts transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā.
Valsts speciālajā budžetā šogad janvārī bija pārpalikums 21,9 miljonu eiro apmērā, kas ir būtiski mazāk nekā gadu iepriekš. Speciālā budžeta ieņēmumi janvārī bija 386,7 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 12,8 miljoniem eiro jeb 3,4%, ko FM skaidro ar augstiem nenodokļu ieņēmumiem speciālajā budžetā pagājušā gada janvārī, kad pensiju otrā līmeņa uzkrātais kapitāls tiem iedzīvotājiem, kuri līdz 2021.gada beigām nebija izdarījuši izvēli attiecībā uz to, kā tas tiks izmantots, tika pievienots pensiju pirmajam līmenim.
Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi janvārī bija 364,9 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 99,5 miljoniem eiro jeb 37,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Izdevumu kāpums skaidrojams ar pērnā gada straujās inflācijas ietekmē veikto pensiju indeksāciju, kā arī ar kalendārām nobīdēm pensiju izmaksas grafikā, kas būtiski kāpināja izdevumus vecuma un invaliditātes pensijām - attiecīgi par 85,1 miljonu eiro jeb 49% un 7,6 miljoniem eiro jeb 47,1%.
Savukārt pašvaldību budžetā šogad janvārī bija pārpalikums 84,5 miljonu eiro apmērā, lai gan izdevumi auguši straujāk nekā ieņēmumi, norāda FM. Gandrīz par trešdaļu auguši izdevumi precēm un pakalpojumiem, kur cenu kāpuma ietekmē vairāk nekā pērn tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo un ēdināšanu pašvaldību iestādēs, kā arī autoceļu uzturēšanai. Lielāki izdevumi nekā janvārī gadu iepriekš pašvaldību budžetā vērojami atlīdzībai.
FM atzīmē, ka gada pirmajā mēnesī analīze šajā izdevumu pozīcijā ir apgrūtināta, jo to ietekmē kalendārās nobīdes norēķinos par decembra atalgojumu. Taču jāņem vērā, ka minimālās algas celšana valstī, kas no 2023.gada 1.janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī atalgojuma celšana pedagogiem ietekmēs kopējos izdevumus atlīdzībai pašvaldībās turpmākajos mēnešos. Arī sociālajai palīdzībai šogad janvārī tērēts vairāk nekā gada pirmajā mēnesī pērn, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem.
Atbalsta pasākumiem 2023.gadā kopumā plānoti 833 miljoni eiro jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielākie izdevumi paredzēti energoatbalsta pasākumiem. Pērnā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par atbalstu 2022./2023.gada apkures sezonai un energoatbalsta pakete, galvenokārt daļēji kompensējot mājsaimniecībām un uzņēmumiem elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes izmaksu sadārdzinājumu un dažāda veida kurināmā iegādi.
Pēc FM novērtējuma, ņemot vērā pasākumu operatīvo izpildi līdz 2022.gada beigām, budžeta izdevumi energoatbalstam 2022.gadā kopumā nesasniedza plānoto par 231 miljonu eiro un bija 605 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP, savukārt 2023.gadā tiek prognozēts, ka plāns 622 miljonu eiro jeb 1,5% no IKP apmērā tiks izpildīts.
Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai plānoti 110 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, galvenokārt paredzot finansējumu Covid-19 vakcīnu iegādei un turpinot īstenot investīciju projektus, kas sākti iepriekš. Savukārt atbalsta pasākumiem Ukrainas iedzīvotājiem 2023.gadā atbilstoši valdības 2022.gada 20.decembrī lemtajam paredzēti 102 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP.
Turpinoties iepriekšējā gada pieauguma tendencēm darba samaksas fondā, pieaugums vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Savukārt straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā patēriņa cenu straujo pieaugumu, gada vidējai inflācijai janvārī sasniedzot 21,5%, skaidro FM.
Strauji augošais energoresursu cenu kāpums veicināja lielākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē. Savukārt nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā šogad janvārī 46,9 miljonu eiro apmērā saņemti par 10,4 miljoniem eiro jeb 18,1% mazāk nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistīts ar mazākiem nenodokļu ieņēmumiem valsts speciālajā budžetā.