Šodien, Doma laukumā Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Rīgas Domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, barikāžu laika Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku un Barikāžu muzeja direktoru Renāru Zaļo aizdedza barikāžu piemiņas ugunskuru.
Barikādes bija nepārprotams manifests; Latvijas pilsoņu prasība atgūt savu zaudēto valsti. Argumenti gan bija mazliet dīvaini – dūmojoši ugunskuri, armatūras caurausti dzelzsbetona bloki, pēc meža vēl smaržojoši baļķi, ar mālzemi aplipuši ČT kāpurnieki, belorusi; ar celtniecības atkritumiem piekrauti ziliņi, gaziki, kamazi un kantora laziki, kas vēl nesen uz Rīgas teātriem kolhozniekus veduši.
"Esmu vīlies neatkarības atgūšanā," apgalvo 46% aptaujāto. Kaut arī iespējamā atbilde ir neveikla un diez vai respondenti ir gribējuši atsaukties tieši tādā toņkārtā, tā tomēr šķiet vistuvākā valdošajam noskaņojumam, kas kā smaga, slapja sega gulstas pāri ziemīgajai Latvijai.
Baltijas Asamblejas (BA) Prezidijs 13.janvārī Viļņā pieņemtā paziņojumā aicina Baltijas valstis visaugstākajā līmenī atzīmēt 1991.gada janvāra un augusta notikumu divdesmito gadskārtu, tādējādi ne tikai apliecinot cieņu brīvības aizstāvjiem, bet arī uzsākot īstenot jaunus pasākumus Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.
Ja Latvijai draudētu briesmas, uz barikādēm ietu, daudz nedomājot, Neatkarīgajai saka Jānis Tučs no Gaujienas Apes novadā. Lai sajustu to kopības izjūtu, kāda bija pirms 20 gadiem barikāžu laikā, Jānis kopā ar tā laika domubiedriem atkal mērojis ceļu uz Rīgu. Arī valsts augstākās amatpersonas barikāžu atceres pasākumos akcentē jautājumu: vai šodien mēs ietu uz barikādēm?
Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sestdien, atklājot 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 20.gadadienas pasākumu Rīgā, pateicās barikāžu aizstāvjiem par pašaizliedzīgo cīņu valsts brīvības labā.
Atceroties 1991.gada janvāra barikāžu laiku, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka, neraugoties uz 20 gadiem, kas šķir no barikādēm, to klātesamība joprojām ir teju fiziski sajūtama. Tāpēc ir grūti noticēt, ka pa šo laiku jau ir izaugusi paaudze, kas par barikādēm mācās no vēstures grāmatām vai vecāku un vecvecāku stāstītā.
Pirms divdesmit gadiem, 13. janvāra agrā rītā, Latvija uzzināja, ka tikko Viļņā notikusi asiņaina izrēķināšanās: mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo varu, padomju karaspēka īpašās vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju, un šajā naktī no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāk nekā simt tika ievainoti. Ceturksni pirms pieciem no rīta Latvijas Radio izskanēja Daiņa Īvāna aicinājums pulcēties Augstākās Padomes un citu stratēģiski svarīgi objektu aizstāvībai. Tobrīd vēl neviens nebija pieminējis vārdu barikādes.
Ja jau revolūcijas apēd savus bērnus, tad arī barikādes kaut ko apēd. Nu izskatās, ka barikādes apēdušas daļu no mūsu personības. Viena tās daļa lieliski atceras, ka pirms divdesmit gadiem barikāžu vienā pusē, lai kādas spekulācijas ap tām un to cēlājiem notiktu, bija Latvijas neatkarība, otrā – padomju režīms.
Lietuvas Ārlietu ministrija (ĀM) trešdien iesniedza Krievijai protesta notu saistībā ar padomju Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem veltīto pieminekli, uz kura minēta arī specvienība "Alfa", kas 1991.gada 13.janvārī nogalināja cilvēkus pie Viļņas televīzijas torņa.
No šodienas Latvijas Televīzija sāk 1991. gada barikāžu atceres 20. gadadienas īpašo programmu, kas godinās mūsu barikāžu aizstāvjus un skatītājiem piedāvās emocionālu un uzziņas bagātu atskatu uz 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā no 20 gadu distances.
Šodien, Latvijas Tautas frontes muzeja un Lietuvas Republikas vēstniecības rīkots, LU lielajā aulā notiks LTF domes 1991. gada 12. janvāra ārkārtas sēdes atcerei veltīts pasākums.
Latvijas Okupācijas muzejā 12.janvārī notiks Antras Cilniskas dokumentālās filmas "Provokācijas anatomija" seanss, kurā ieeja būs par ziedojumiem, aģentūru BNS informēja Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.
Šodien svinīgā pasākumā Rīgā 71 Latvijas neatkarības aizstāvim vai viņu tuviniekiem pasniegs 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā.
Pēc smagas un grūtas slimības viņsaulē aizgājis Jānis Jasevičs – viens no astoņiem Bauskas miličiem, kuri 1991. gada 20. janvārī aizstāvēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju no PSRS ortodoksālos komunistus atbalstošajiem militāristiem.
Jelgavas novada dome nākamā mēneša sākumā novada iedzīvotājus apbalvos ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Kopumā 121 Jelgavas novada iedzīvotājs no 13 pagastiem saņems 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi.