Ja jau revolūcijas apēd savus bērnus, tad arī barikādes kaut ko apēd. Nu izskatās, ka barikādes apēdušas daļu no mūsu personības. Viena tās daļa lieliski atceras, ka pirms divdesmit gadiem barikāžu vienā pusē, lai kādas spekulācijas ap tām un to cēlājiem notiktu, bija Latvijas neatkarība, otrā – padomju režīms.
Lietuvas Ārlietu ministrija (ĀM) trešdien iesniedza Krievijai protesta notu saistībā ar padomju Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem veltīto pieminekli, uz kura minēta arī specvienība "Alfa", kas 1991.gada 13.janvārī nogalināja cilvēkus pie Viļņas televīzijas torņa.
No šodienas Latvijas Televīzija sāk 1991. gada barikāžu atceres 20. gadadienas īpašo programmu, kas godinās mūsu barikāžu aizstāvjus un skatītājiem piedāvās emocionālu un uzziņas bagātu atskatu uz 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā no 20 gadu distances.
Šodien, Latvijas Tautas frontes muzeja un Lietuvas Republikas vēstniecības rīkots, LU lielajā aulā notiks LTF domes 1991. gada 12. janvāra ārkārtas sēdes atcerei veltīts pasākums.
Latvijas Okupācijas muzejā 12.janvārī notiks Antras Cilniskas dokumentālās filmas "Provokācijas anatomija" seanss, kurā ieeja būs par ziedojumiem, aģentūru BNS informēja Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.
Šodien svinīgā pasākumā Rīgā 71 Latvijas neatkarības aizstāvim vai viņu tuviniekiem pasniegs 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā.
Pēc smagas un grūtas slimības viņsaulē aizgājis Jānis Jasevičs – viens no astoņiem Bauskas miličiem, kuri 1991. gada 20. janvārī aizstāvēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju no PSRS ortodoksālos komunistus atbalstošajiem militāristiem.
Jelgavas novada dome nākamā mēneša sākumā novada iedzīvotājus apbalvos ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Kopumā 121 Jelgavas novada iedzīvotājs no 13 pagastiem saņems 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi.
Krievija nosaukusi par juridiski nepamatotu Lietuvas nodomu pieprasīt Maskavai kompensācijas 1991.gada janvāra traģisko notikumu upuru ģimenēm un cietušajiem. Kā piektdien paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Andrejs Ņesterenko, neatkarīga Lietuvas valsts tolaik "nav pastāvējusi".
Šai pasaulē viss plūstot un mainoties, bet ir arī pretējs viedoklis – jaunais esot labi aizmirsts vecais – viss ejot spirālveidīgi pa riņķi, t.i., atkārtojoties...
"Es atnācu tāpēc, ka mani vecāki katru gadu nāca uz barikāžu atceres pasākumu. Viņiem tas bija svarīgi. Tagad ne mammas, ne tēta vairs nav, un es uzskatu, ka man jāturpina šie ugunskuri," teic kāda sieviete, šķiet, ap gadiem četrdesmit.
"Nevaru apgalvot, ka līdz ar mātes pienu esmu iezīdis naidu pret padomju iekārtu," smejas sirmais kungs. Viss esot bijis citādi, bet par to vēlāk. Vispirms – par 1991. gada barikāžu laiku, kura dalībnieks bija arī atvaļinātais ģenerālis Jānis Apelis. "Tas ir skaists un nozīmīgs mūsu dzīves posms, un to nedrīkst nobāzt tālākajā atmiņu nostūrī," viņš ir pārliecināts.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 20.janvārī, svinīgā kopā sanākšanā Saeimas namā tradicionāli tiksies ar 1991.gada barikāžu laika žurnālistiem.
Trešdien, 20.janvārī Zemkopības ministrijā (ZM) tiks atklāta 1991. gada barikāžu piemiņas plāksne. Svinīgajā mirklī barikāžu 19.jubilejā piedalīsies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un tā laika lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers.
"Šis janvārī ir barikāžu atceres laiks, kuru it īpaši atminas tie, kas tajās piedalījās. Par to dienu nozīmīgumu mēs stāstīsim vēl gadu gadiem, jo, tieši pateicoties jums, mēs varam dzīvot savā valstī. Jūs esat vēstures veidotāji un varat par to stāstīt citiem," pasniedzot 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes, teica barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.
Trešdien, 13.janvārī plkst.18.00 ar ugunskura iekuršanu Zaķusalā Rīgā sāksies 1991.gada barikāžu atceres pasākumi. Ugunskuram Zaķusalā šoreiz būs devīze - "Latvija, mosties!", un līdz pat 14.janvāra plkst.6.00 no rīta pie ugunskura plāno uzturēties Rīgas Studentu bataljona ārrindas zemessargi.