Lai godinātu barikāžu dalībniekus un atcerētos janvāra notikumus pirms divdesmit viena gada, 20. janvārī plkst. 9:00 Doma laukumā tiks iedegts barikāžu atceres ugunskurs. Ugunskura iedegšanā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Akcentējot paaudžu pēctecību, kopā ar Valsts prezidentu ugunskuru iekurs arī kāds no jaunsargiem.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 20.janvārī, par godu barikāžu aizstāvjiem uz atmiņu ugunskura iedegšanu pie Saeimas nama aicinājusi barikāžu laika žurnālistus.
Janvāris - Barikāžu atceres mēnesis, tāpēc jau no 13.janvāra Rīgā paredzēti vairāki Barikāžu atcerei veltīti pasākumi - piemiņas ugunskuri un svētbrīdis, janvāra notikumiem veltītas izstādes un koncerti.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 14. septembrī akceptēja Rīgas domes lēmuma projektu par ikgadēja pabalsta piešķiršanu 1991. gada barikāžu laikā bojā gājušo tuviniekiem.
Cēsīs ar četru metru augstām sniega barikādēm noslēdzies barikāžu atceres pasākumiem veltītais pasākumu cikls "Pretošanās kā māksla un māksla kā pretošanās", aģentūru BNS informēja Cēsu Kultūras un tūrisma centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Krieviņa.
Trešdien, tiekoties ar 1991.gada barikāžu laika žurnālistiem, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka barikāžu laikā, neskatoties uz padomju totalitārās varas 50 gadiem, piedzima īsta ceturtā vara.
Šodien ,godinot mūsu valsts neatkarības aizstāvjus, pie Saeimas nama tika iedegts ugunskurs un svinīgā piemiņas pasākumā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 20 barikāžu dalībniekiem pasniedza 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Barikāžu atceres dienas pasākumā Doma laukumā pulcējās dažāda vecuma cilvēki, sākot ar maziem bērniem, kuri atceres dienu piedzīvo pirmo reizi mūžā, un beidzot ar veciem cilvēkiem, kuri dalījās savās atmiņās par piedzīvoto divdesmit gadus atpakaļ.
Šodien, Doma laukumā Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Rīgas Domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, barikāžu laika Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku un Barikāžu muzeja direktoru Renāru Zaļo aizdedza barikāžu piemiņas ugunskuru.
Barikādes bija nepārprotams manifests; Latvijas pilsoņu prasība atgūt savu zaudēto valsti. Argumenti gan bija mazliet dīvaini – dūmojoši ugunskuri, armatūras caurausti dzelzsbetona bloki, pēc meža vēl smaržojoši baļķi, ar mālzemi aplipuši ČT kāpurnieki, belorusi; ar celtniecības atkritumiem piekrauti ziliņi, gaziki, kamazi un kantora laziki, kas vēl nesen uz Rīgas teātriem kolhozniekus veduši.
"Esmu vīlies neatkarības atgūšanā," apgalvo 46% aptaujāto. Kaut arī iespējamā atbilde ir neveikla un diez vai respondenti ir gribējuši atsaukties tieši tādā toņkārtā, tā tomēr šķiet vistuvākā valdošajam noskaņojumam, kas kā smaga, slapja sega gulstas pāri ziemīgajai Latvijai.
Baltijas Asamblejas (BA) Prezidijs 13.janvārī Viļņā pieņemtā paziņojumā aicina Baltijas valstis visaugstākajā līmenī atzīmēt 1991.gada janvāra un augusta notikumu divdesmito gadskārtu, tādējādi ne tikai apliecinot cieņu brīvības aizstāvjiem, bet arī uzsākot īstenot jaunus pasākumus Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.
Ja Latvijai draudētu briesmas, uz barikādēm ietu, daudz nedomājot, Neatkarīgajai saka Jānis Tučs no Gaujienas Apes novadā. Lai sajustu to kopības izjūtu, kāda bija pirms 20 gadiem barikāžu laikā, Jānis kopā ar tā laika domubiedriem atkal mērojis ceļu uz Rīgu. Arī valsts augstākās amatpersonas barikāžu atceres pasākumos akcentē jautājumu: vai šodien mēs ietu uz barikādēm?
Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sestdien, atklājot 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 20.gadadienas pasākumu Rīgā, pateicās barikāžu aizstāvjiem par pašaizliedzīgo cīņu valsts brīvības labā.
Atceroties 1991.gada janvāra barikāžu laiku, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka, neraugoties uz 20 gadiem, kas šķir no barikādēm, to klātesamība joprojām ir teju fiziski sajūtama. Tāpēc ir grūti noticēt, ka pa šo laiku jau ir izaugusi paaudze, kas par barikādēm mācās no vēstures grāmatām vai vecāku un vecvecāku stāstītā.
Pirms divdesmit gadiem, 13. janvāra agrā rītā, Latvija uzzināja, ka tikko Viļņā notikusi asiņaina izrēķināšanās: mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo varu, padomju karaspēka īpašās vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju, un šajā naktī no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāk nekā simt tika ievainoti. Ceturksni pirms pieciem no rīta Latvijas Radio izskanēja Daiņa Īvāna aicinājums pulcēties Augstākās Padomes un citu stratēģiski svarīgi objektu aizstāvībai. Tobrīd vēl neviens nebija pieminējis vārdu barikādes.