Algas

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

Latvijā 96% iedzīvotāju pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos, liecina darba portāla "CVMarket.lv" un personālvadības uzņēmuma "Your Move" veiktā aptauja.

Daļu finansējuma pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadā varētu iegūt no veiktajām reformām izglītības sistēmā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.

Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.

Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.

Ierēdņu ikmēneša ienākumu noslepenošanai pēc Satversmes tiesas sprieduma, loģiski, sekos to pašu ierēdņu gada ienākumu deklarāciju noslepenošana ar Saeimā pieņemtiem likuma grozījumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 3%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Mazumtirdzniecībā joprojām akūti trūkst darbinieku, pat par spīti tam, ka veikala pārdevēju Latvijā ir vairāk nekā citu profesiju pārstāvju. Diemžēl darba samaksa mazumtirdzniecībā strādājošajiem (ar pāris izņēmumiem) ir visai pieticīga, pat neraugoties uz kāpumu. Atalgojuma straujāku izaugsmi šajā nozarē varbūt izraisīs gaidāmā Lidl veikalu tīkla ienākšana Latvijā.

Valsts kanceleja publiskojusi amatpersonu mēnešalgas nākamajam gadam. Salīdzinot ar šo gadu, amatpersonu atalgojums pieaugs par aptuveni 5,5 procentiem.

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta Preses dienestā.

Valsts kanceleja joprojām apkopo viedokļus par valsts amatpersonu atalgojuma publicēšanu internetā, atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

No šodienas valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algas tiks palielinātas par vidēji par 145 eiro mēnesī, informēja Labklājības ministrijā (LM).

Ministru algas, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, desmit gadu laikā gandrīz dubultojušās, palielinot plaisu starp minimālo algu un vidējo atalgojumu valstī, salīdzinot ar ministru nopelnīto. Mainot amatpersonu algas aprēķināšanas kārtību, tiek cerēts uz līdzsvarotāku viņu algu pieaugumu, taču vienlaikus jaunā aprēķināšanas metodika sargā tautas kalpus no hiperinflācijas, ja tāda būtu.

Mazo skolu problēmas nevar attiecināt uz visu Latviju, līdz ar to nevar teikt, ka visās skolās ir problēmas ar atalgojumu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs Rūdolfs Kalvāns.

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.

Koalīcija sola vērtēt iespējas risināt jautājumu par sabiedrības iespējām zināt valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu.