Algas

Ierēdņu ikmēneša ienākumu noslepenošanai pēc Satversmes tiesas sprieduma, loģiski, sekos to pašu ierēdņu gada ienākumu deklarāciju noslepenošana ar Saeimā pieņemtiem likuma grozījumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 3%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Mazumtirdzniecībā joprojām akūti trūkst darbinieku, pat par spīti tam, ka veikala pārdevēju Latvijā ir vairāk nekā citu profesiju pārstāvju. Diemžēl darba samaksa mazumtirdzniecībā strādājošajiem (ar pāris izņēmumiem) ir visai pieticīga, pat neraugoties uz kāpumu. Atalgojuma straujāku izaugsmi šajā nozarē varbūt izraisīs gaidāmā Lidl veikalu tīkla ienākšana Latvijā.

Valsts kanceleja publiskojusi amatpersonu mēnešalgas nākamajam gadam. Salīdzinot ar šo gadu, amatpersonu atalgojums pieaugs par aptuveni 5,5 procentiem.

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta Preses dienestā.

Valsts kanceleja joprojām apkopo viedokļus par valsts amatpersonu atalgojuma publicēšanu internetā, atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

No šodienas valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algas tiks palielinātas par vidēji par 145 eiro mēnesī, informēja Labklājības ministrijā (LM).

Ministru algas, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, desmit gadu laikā gandrīz dubultojušās, palielinot plaisu starp minimālo algu un vidējo atalgojumu valstī, salīdzinot ar ministru nopelnīto. Mainot amatpersonu algas aprēķināšanas kārtību, tiek cerēts uz līdzsvarotāku viņu algu pieaugumu, taču vienlaikus jaunā aprēķināšanas metodika sargā tautas kalpus no hiperinflācijas, ja tāda būtu.

Mazo skolu problēmas nevar attiecināt uz visu Latviju, līdz ar to nevar teikt, ka visās skolās ir problēmas ar atalgojumu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs Rūdolfs Kalvāns.

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.

Koalīcija sola vērtēt iespējas risināt jautājumu par sabiedrības iespējām zināt valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu.

Ārstu atalgojuma pieaugums Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrībās svārstīsies no 9% līdz 20%, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma normatīvie akti vairs neparedz pienākumu regulāri publicēt amatpersonu atalgojumu ar viņu vārdiem, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti apsver iespēju pilnveidot regulējumu.

Valsts un pašvaldību iestādes steidz pildīt Satversmes tiesas spriedumu un dzēš to mājaslapās atrodamo informāciju ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un viņiem maksātajām algām. Tiesas spriedums jau ir stājies spēkā, tas ir galīgs un nav pārsūdzams, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Daudzām amatpersonām šogad ir itin trekns algas pielikums, piemēram, ministru alga uz papīra šogad ir 4330 eiro – par aptuveni 310 eiro lielāka nekā pērn. Nākamgad viņus gaida vēl par 365 eiro lielāka alga, kad atalgojums jau būs sasniedzis 4699 eiro mēnesī. Algas pieaugums gan šogad, gan nākamgad būs visām amatpersonām, kuru algas tiek aprēķinātas atkarībā no vidējās algas izmaiņām valstī.

2019.gadā vidējā bruto darba alga var aug par 7-8%, sasniedzot 1100 eiro,  prognozēja ekonomisti.

Bezgalīgi esam nākuši pretim valdībai, bet pedagogu atalgojuma jautājumā piekāpšanās nav iespējama, uzsvēra Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.