Algas

Tikai retais valsts kapitālsabiedrības – ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājs strādā vienīgi slimnīcā, kuras darbību vada. Visvairāk dažādu amatu ir Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājai Ilzei Kreicbergai – viņa strādā gan Stradiņa slimnīcā, gan Rīgas dzemdību namā, gan lasa lekcijas divās universitātēs. Virkni dažādu labi atalgotu amatu ieņem arī Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens. Taču vislielāko algu nopelnījis Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis, turklāt viņa gada ienākumu deklarācija atklāj, ka vislielākās slimnīcas vadīšanu var apvienot arī ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, arī tur saņemot algu.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz šim nav iesniegusi Latvijas Radio papildu budžeta pieprasījumu Kultūras ministrijai, jo Latvijas Radio valde tādu nav iesniegusi NEPLP, skaidroja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par publiskajā sektorā nodarbināto personu atalgojuma publiskošanu internetā.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

Latvijā 96% iedzīvotāju pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos, liecina darba portāla "CVMarket.lv" un personālvadības uzņēmuma "Your Move" veiktā aptauja.

Daļu finansējuma pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadā varētu iegūt no veiktajām reformām izglītības sistēmā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.

Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.

Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.

Ierēdņu ikmēneša ienākumu noslepenošanai pēc Satversmes tiesas sprieduma, loģiski, sekos to pašu ierēdņu gada ienākumu deklarāciju noslepenošana ar Saeimā pieņemtiem likuma grozījumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 3%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Mazumtirdzniecībā joprojām akūti trūkst darbinieku, pat par spīti tam, ka veikala pārdevēju Latvijā ir vairāk nekā citu profesiju pārstāvju. Diemžēl darba samaksa mazumtirdzniecībā strādājošajiem (ar pāris izņēmumiem) ir visai pieticīga, pat neraugoties uz kāpumu. Atalgojuma straujāku izaugsmi šajā nozarē varbūt izraisīs gaidāmā Lidl veikalu tīkla ienākšana Latvijā.

Valsts kanceleja publiskojusi amatpersonu mēnešalgas nākamajam gadam. Salīdzinot ar šo gadu, amatpersonu atalgojums pieaugs par aptuveni 5,5 procentiem.

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta Preses dienestā.

Valsts kanceleja joprojām apkopo viedokļus par valsts amatpersonu atalgojuma publicēšanu internetā, atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

No šodienas valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algas tiks palielinātas par vidēji par 145 eiro mēnesī, informēja Labklājības ministrijā (LM).

Ministru algas, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, desmit gadu laikā gandrīz dubultojušās, palielinot plaisu starp minimālo algu un vidējo atalgojumu valstī, salīdzinot ar ministru nopelnīto. Mainot amatpersonu algas aprēķināšanas kārtību, tiek cerēts uz līdzsvarotāku viņu algu pieaugumu, taču vienlaikus jaunā aprēķināšanas metodika sargā tautas kalpus no hiperinflācijas, ja tāda būtu.