Algas

Mazo skolu problēmas nevar attiecināt uz visu Latviju, līdz ar to nevar teikt, ka visās skolās ir problēmas ar atalgojumu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs Rūdolfs Kalvāns.

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.

Koalīcija sola vērtēt iespējas risināt jautājumu par sabiedrības iespējām zināt valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu.

Ārstu atalgojuma pieaugums Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrībās svārstīsies no 9% līdz 20%, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma normatīvie akti vairs neparedz pienākumu regulāri publicēt amatpersonu atalgojumu ar viņu vārdiem, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti apsver iespēju pilnveidot regulējumu.

Valsts un pašvaldību iestādes steidz pildīt Satversmes tiesas spriedumu un dzēš to mājaslapās atrodamo informāciju ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un viņiem maksātajām algām. Tiesas spriedums jau ir stājies spēkā, tas ir galīgs un nav pārsūdzams, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Daudzām amatpersonām šogad ir itin trekns algas pielikums, piemēram, ministru alga uz papīra šogad ir 4330 eiro – par aptuveni 310 eiro lielāka nekā pērn. Nākamgad viņus gaida vēl par 365 eiro lielāka alga, kad atalgojums jau būs sasniedzis 4699 eiro mēnesī. Algas pieaugums gan šogad, gan nākamgad būs visām amatpersonām, kuru algas tiek aprēķinātas atkarībā no vidējās algas izmaiņām valstī.

2019.gadā vidējā bruto darba alga var aug par 7-8%, sasniedzot 1100 eiro,  prognozēja ekonomisti.

Bezgalīgi esam nākuši pretim valdībai, bet pedagogu atalgojuma jautājumā piekāpšanās nav iespējama, uzsvēra Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka skolotāji kļuvuši par esošās situācijas ķīlniekiem, tomēr algu pielikumu šogad nesola.

Saeimas deputāti atalgojumā janvārī izmaksāti 217 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta Preses dienestā.

Beidzot ir atklāts prettautiskais midzenis, kurā mitinās finanšukārie nelieši, ar saviem šļūtenīgajiem taustekļiem izvilkdami mūsu daudzcietušās valsts budžetu līdz pēdējai lāsītei. Šo midzeni drosmīgi atklājusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), jo, viņasprāt, vainīga esot iepriekšējā valdība, kas visu finansējumu izmetusi «būvēs un betonā». Un būsim beidzot atklāti un pateiksim, no kurienes šim midzenim kājas aug: 2017. gadā, pieņemot budžetu, Liepājas tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi, kurus deputāti, ministresprāt, noformējuši «kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā».

Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.

Latvijas universitāšu slimnīcu mediķi solīto atalgojuma palielinājumu saņems tikai martā, nevis februārī, atzina slimnīcās.

Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideja sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai būtu pretrunā iecerēm Latvijā attīstīt sporta jomu, turklāt pedagogu algu jautājumu neatrisinās, šādu viedokli pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

Jaunās valdības ministru biroju vadītāji iepriekš ieņēmuši labi apmaksātus amatus, taču tikai retais ir spējis veikt uzkrājumus. Lielākajai daļai no viņiem ir bijušas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā viņu iesniegtās Valsts amatpersonu deklarācijas.