Algas

Bezgalīgi esam nākuši pretim valdībai, bet pedagogu atalgojuma jautājumā piekāpšanās nav iespējama, uzsvēra Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka skolotāji kļuvuši par esošās situācijas ķīlniekiem, tomēr algu pielikumu šogad nesola.

Saeimas deputāti atalgojumā janvārī izmaksāti 217 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta Preses dienestā.

Beidzot ir atklāts prettautiskais midzenis, kurā mitinās finanšukārie nelieši, ar saviem šļūtenīgajiem taustekļiem izvilkdami mūsu daudzcietušās valsts budžetu līdz pēdējai lāsītei. Šo midzeni drosmīgi atklājusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), jo, viņasprāt, vainīga esot iepriekšējā valdība, kas visu finansējumu izmetusi «būvēs un betonā». Un būsim beidzot atklāti un pateiksim, no kurienes šim midzenim kājas aug: 2017. gadā, pieņemot budžetu, Liepājas tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi, kurus deputāti, ministresprāt, noformējuši «kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā».

Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.

Latvijas universitāšu slimnīcu mediķi solīto atalgojuma palielinājumu saņems tikai martā, nevis februārī, atzina slimnīcās.

Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideja sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai būtu pretrunā iecerēm Latvijā attīstīt sporta jomu, turklāt pedagogu algu jautājumu neatrisinās, šādu viedokli pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

Jaunās valdības ministru biroju vadītāji iepriekš ieņēmuši labi apmaksātus amatus, taču tikai retais ir spējis veikt uzkrājumus. Lielākajai daļai no viņiem ir bijušas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā viņu iesniegtās Valsts amatpersonu deklarācijas.

Šogad dalāmā fiskālā telpa ir izsmelta, tāpēc par kultūras nozarē nodarbināto atalgojumu "cīņa" notiks uz 2020.gadu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arodbiedrība panākusi vienošanos ar darba devējiem par Vācijas lidostu drošības dienesta darbinieku algām, ceturtdienas rītā aģentūrai DPA pavēstījusi arodbiedrības "Verdi" pārstāve.

Pretstatā minimālās algas saņēmējiem, ministri un deputāti šogad uz papīra saņems krietni lielāku algu nekā pērn. Četru gadu laikā ministru alga palielinājusies par 1722 eiro mēnesī jeb 66 procentiem, savukārt minimālā alga pieaugusi vien par 70 eiro mēnesī jeb 19 procentiem.

Latvijā tik daudz nevajadzētu zūdīties par to, ka aug nodarbināto atalgojums, bet tā vietā visiem jādomā, kā līdzvērtīgi kāpināt ražīgumu, intervijā sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nostiprinot politisku apņemšanos nodrošināt atalgojuma pieaugumu ārstniecības jomas speciālistiem par 20 procentiem turpmākos trīs gadus. Lai arī joprojām nav skaidrs, kur sarūpēt papildu naudu mediķu algām 2019. gadā – vairāk nekā 87 miljonus eiro –, par mediķu algu celšanu nobalsoja pilnīgi visi politiskie spēki.

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

Lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, arī nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, algu Valsts prezidentam, Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) ir pārliecināta, ka mediķiem darba samaksas pieaugums par vidēji 20% tiks nodrošināts jau no nākamā gada janvāra, pauda pati ministre, kurai nupat noslēgušās pārrunas ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

2017.gadā augstākais vidējā atalgojuma līmenis bijis mežsaimniecības valsts kapitālsabiedrībās, bet zemākais - kultūras un medicīnas iestādēs, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publicētajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošajām kapitāla daļām 2017.gadā.

Bez nākamā gada budžeta pieņemšanas nevar tikt palielināta minimālā pensija, sociālo darbinieku algas, kā arī nodrošināts finansējums labklājības jomā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras sniedz atbalstu politikas veidošanā, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viens no veidiem, kā nostiprināt solījumu mediķiem par 20% palielināt atalgojumu, varētu būt grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sacīja deputāte, veselības ministre Anda Čakša (ZZS).