NRA SECINA: Amatpersonas pelna un pelnīs arvien vairāk

© Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Daudzām amatpersonām šogad ir itin trekns algas pielikums, piemēram, ministru alga uz papīra šogad ir 4330 eiro – par aptuveni 310 eiro lielāka nekā pērn. Nākamgad viņus gaida vēl par 365 eiro lielāka alga, kad atalgojums jau būs sasniedzis 4699 eiro mēnesī. Algas pieaugums gan šogad, gan nākamgad būs visām amatpersonām, kuru algas tiek aprēķinātas atkarībā no vidējās algas izmaiņām valstī.

Atšķirtībā no ministru, Saeimas deputātu un citu amatpersonu atalgojuma lieluma, kuru strikti nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, pašvaldības deputātiem un vēlētām amatpersonām šis likums paredz atalgojuma griestus, un katra pašvaldība var lemt, cik daudz līdzekļu šim mērķim tā var atļauties tērēt un cik lielu algu ir pelnījuši deputāti un domes vadība. Savukārt par Valsts prezidenta algu ik gadu lemj Saeimas deputāti, apstiprinot valsts budžetu kārtējam gadam.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Vēl bagātāki

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir noteikts, kurām amatpersonām ikmēneša atalgojums tiek rēķināts, balstoties uz Centrālās statistiskas pārvaldes datiem par vidējo atalgojumu valstī, un šīs amatpersonas ir, piemēram, premjers, ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, tiesneši, prokurori, valsts kontrolieris, tiesībsargs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs utt.

Līdz ar to ministri šogad algā saņems 4334 eiro uz papīra. Parlamentāriem sekretāriem pirms nodokļu nomaksas alga būs 3361 eiro mēnesī, savukārt premjerministrs šogad pamatalgā saņems 4565 eiro mēnesī.

Saeimas ierindas deputātu alga uz papīra šogad ir 2963 eiro, kas ir par 214 eiro vairāk nekā pērn.

Visiem Saeimas deputātiem kopā atalgojumā par janvāri izmaksāti 217 774 eiro uz rokas. Visdāsnāko atlīdzību saņēmis Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs un Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Judins - 3354 eiro.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas vadītājam Raivim Dzintaram atalgojumā izmaksāti 3307 eiro. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) saņēmusi 3113 eiro, viņas vietnieces Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) - 3279 eiro un Inese Lībiņa-Egnere (JV) - 3442 eiro.

Par prezidenta algu lems Saeima

Valsts prezidenta atalgojums ir atkarīgs no ikgadējā Saeimas balsojama, jo viņa algas maksimālais apmērs tiek noteikts valsts budžeta likumā. Pagājušajā gadā tas bija 5121 eiro, kas bija par aptuveni pustūkstoti vairāk nekā 2017. gadā. Šogad, saskaņā ar likumprojektu Par valsts budžetu 2019. gadam, ko valdība šonedēļ apstiprināja, Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 5520 eiro, bet prezentācijas izdevumi - 1104 eiro mēnesī.

Šī gada valsts budžets vēl ir jāapstiprina Saeimai. Kamēr likumprojekts nav ieguvis likuma spēku, Valsts prezidents šogad algā saņem tikpat, cik pērn.

Pašvaldībās lielas atšķirības

Līdzīgi kā Valsts prezidenta atalgojuma lielums nav strikti ierakstīts likumā (likums par valsts budžetu nosaka griestus, kurus nedrīkst pārsniegt), arī pašvaldību deputātu, domes priekšsēdētāju, viņu vietnieku un komiteju vadītāju atalgojuma lielums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir minēts kā maksimāli iespējamais, kuru nedrīkst pārsniegt. Piemēram, šogad, ņemot vērā pagājušā gada vidējo algu valstī, domes priekšsēdētāja alga uz papīra nedrīkst pārsniegt 3371 eiro mēnesī, kas ir par 244 eiro pirms nodokļu nomaksas vairāk nekā pērn. Ierindas deputātiem maksimālā mēnešalga šogad var būt 1111 eiro, kas ir par 80 vairāk nekā pirms gada. Lielākas algas ir arī pašvaldības komiteju vadītājiem.

Līdz ar to katra pašvaldība var noteikt, cik tā var atļauties maksāt saviem deputātiem un cik tie ir pelnījuši. Valsts kontrole, pērn izlases kārtībā veicot revīziju 30 pašvaldībās, secināja, ka pašvaldības deputātu atalgojuma atšķirības starp pašvaldībām ir milzīgas un tās ir ievērojamas pat starp līdzīga lieluma pašvaldībām.

Algas pielikums arī nākamgad

Centrālā statistiskas pārvalde nule kā paziņoja vidējās algas lielumu Latvijā 2018. gadā, kas ļauj apjaust, cik lielu atalgojumu amatpersonas saņems nākamgad. Parlamentārā sekretāra alga uz papīra būs 3645 eiro, ministra - 4699 eiro, premjerministra - 4950 eiro. Lielākas algas saņems arī Saeimas deputāti. Ierindas deputātu alga uz papīra būs 3213 eiro, savukārt pildot arī frakcijas priekšsēdētāja pienākumus, alga pieaugs līdz 4609 eiro, bet, ja deputāts vadīs vēl kādu komisiju, tad atalgojumā uz papīra viņš jau varēs saņemt 6004 eiro. Par tādu pašu pienākumu veikšanu šogad atalgojums ir 5537 eiro mēnesī.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais