LETA. Attiecībā uz mediķu atalgojuma palielināšanu esošā valdība piekopj "atbildīgu vilcināšanos", saprotot, ka jaunajai būs jāuzņemas pieņemto lēmumu izpilde, tomēr vilcināties nevajadzētu, jo situācija ir ļoti nopietna, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir gatava steidzami izskatīt jautājumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) finansējumu, ja to lūgs Finanšu ministrija (FM) un Veselības ministrija (VM), šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja komisijas jaunievēlētais priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina 13.Saeimu, Ministru kabinetu un Veselības ministriju (VM) steidzami radīt stingras politiskās garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai, šodien lēma LVSADA padome.
Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācija nosūtījusi vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Antonio Tajani, lūdzot "Eiropas Savienības institūciju" padomu situācijas risināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), informēja asociācijas vadītājs Rafaels Ciekurs.
Ja nākamgad netiks palielināts mediķu atalgojuma finansējums, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi, apgalvo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji.
Piesaucot nepieciešamību novērst "valsts veselības aprūpes sabrukšanu", Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.
Kādas Talsu kafejnīcas darbinieki sūdzas par necilvēcīgiem darba apstākļiem - pārāk garām darba stundām un neizmaksātu algu, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
13.Saeimā ievēlētie ministri atteikušies no deputāta atalgojuma uz laiku, kamēr aizejošā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība turpina darbu.
Tas noteikti būtu vissliktākais scenārijs, bet pilnīgi reāls pašreizējā situācijā: nesaņemot finansējumu mediķu darba virsstundu apmaksai, slimnīcas varētu lemt par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka virsstundu darba apmaksai nākamajā gadā slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam papildus nepieciešami vismaz 16 miljoni eiro.
Mediķu atalgojuma palielināšanai 2019. gadā papildus nepieciešami 103 miljoni eiro, kuri pašreizējā budžeta plānā nav paredzēti. Mediķu algu jautājums nosaukts kā galvenais Veselības ministrijas sagatavotajā prioritāšu sarakstā. Kam jāveido nākamā gada budžets – aizejošajai vai nākamajai valdībai saskaņā ar savām prioritātēm?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir nobažījusies, ka mediķi solīto atalgojuma palielinājumu par 20% nākamgad varētu arī nepiedzīvot, sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu palielināt tiesnešu algu par 35% jeb līdz 2695 eiro, savukārt prokuroru algu līdz 2641 eiro mēnesī.
Šobrīd daļa skolu jau ir saņēmušas algas. Neraugoties uz to, ka tās ir par 30 eiro lielākas nekā iepriekš, sasniedzot 710 eiro par likmi, ne visur tās ir kāpušas. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – šogad ir pirmais gads, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm, līdz ar to mazajām skolām jāiztiek bez «piešprices». Ja vēl skolēnu skaits ir krities, tad algas pieaugums paliek vien uz papīra.
Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Darba sludinājums, aicinot jaunos pedagogus strādāt skolā, šobrīd varētu izskatīties šādi: augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi, liela atbildība, taču pretī tiek piedāvāta «neskaidra slodze ar nezināmu algu, papildu pienākumiem un prēmijas piešķiršanas nosacījumiem». Šādi pēc desmit pašvaldību 32 skolu revīzijas, kurā tika pārbaudīta valsts piešķirtās mērķdotācijas sadale, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Grozījumi likumā, kas paredz visu pirmsskolas pedagogu algas izmaksāt no valsts budžeta (tam nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro gadā), šobrīd Saeimā netiks virzīti tālāk. Arī skolotāju izdienas pensiju jautājums ir «pakāries gaisā». Lai gan politiķi konceptuāli atbalsta abus šos nozares arodbiedrības ierosinājumus, vispirms tiks gaidīts valdības atzinums.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta arodbiedrības (LAKRS) biedri šodien plkst.14 pie Satiksmes ministrijas protestēs pret zemajām autobusu vadītāju algām, pastāstīja arodbiedrības priekšsēdētājs Juris Kalniņš.