Arodbiedrība aicina steidzami radīt stingras garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai

© Pixabay

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina 13.Saeimu, Ministru kabinetu un Veselības ministriju (VM) steidzami radīt stingras politiskās garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai, šodien lēma LVSADA padome.

Arodbiedrība Saeimu un VM aicina 2019., 2020.gadā un 2021.gadā nodrošināt mediķiem solīto atalgojuma palielinājumu un virsstundu apmaksu saistībā ar normālā pagarināta darba laika atcelšanu no nākamā gada.

Šāda rīcība LVSADA ieskatā nepieciešama, lai stabilizētu situāciju valsts veselības aprūpes sektorā un turpinātu veidot kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu.

LVSADA padomes lēmumā teikts, ka valdības nevēlēšanās nākamgad vispārējās valdības budžeta plāna projektā savlaicīgi paredzēt papildus finansējumu darba samaksas palielināšanai ir būtiski iedragājusi nozares darbinieku uzticību valdības solījumiem par darba samaksas paaugstināšanu kopumā.

Saskaņā ar VM aprēķiniem, lai nodrošinātu plānoto darba samaksas pieaugumu un samaksu par virsstundu apmaksu nākamgad nepieciešami 103 miljoni eiro. Vienlaikus padomes lēmumā pausts, ka papildus nepieciešami vismaz 90 miljoni eiro nākamgad, 177,6 miljoni eiro 2020.gadā, kā arī 281,4 miljoni eiro 2021.gadā. 103 miljoni eiro saistīti ar to, ka atalgojums jāpalielina ne tikai VM, bet arī citu resoru ārstniecības personām.

LVSADA lēmumā norāda, ka nosūtījusi atklātu vēstuli gan 13.Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, aicinot uz steidzamu rīcību, tomēr arodbiedrība joprojām nav saņēmusi atbildi ne no vienas no valsts augstākajām amatpersonām.

Šodien LVSADA nosūtīs vēstuli Mūrniecei, 13.Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kā arī veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS), aicinot nekavējoties rīkoties stingru politisko garantiju radīšanai.

LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.

Kā iepriekš sacīja dienesta direktore Liene Cipule, NMPD notikusi "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Satraukumu par iespējamo atalgojuma nepalielināšanu nākamgad paudušas arī Latvijas lielākās slimnīcas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji apgalvoja - ja nākamgad netiks palielināts finansējums mediķu atalgojumam, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi.

Tikmēr veselības ministre Čakša aģentūrai LETA pauda viedokli, ka patlaban veselības aprūpē notiek apzināta haosa radīšana. Viņa uzsvēra, ka visi politiskie spēki ir solījuši finansējumu veselības aprūpei, kas ir prioritāte, turklāt, viņas ieskatā, ministrija izdarījusi visus priekšdarbus, kas nepieciešami, tostarp informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu iesniegts valdībā, bet finansējums virsstundu apmaksai - jau iestrādāts budžetā. Līdz ar to bažām par finansējuma nepiešķiršanu nevajadzētu būt.

Svarīgākais