Latvijā tik daudz nevajadzētu zūdīties par to, ka aug nodarbināto atalgojums, bet tā vietā visiem jādomā, kā līdzvērtīgi kāpināt ražīgumu, intervijā sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
"Pēc būtības algu kāpums ir ļoti laba lieta un Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgs. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka ražīgums netiek līdzi. Tādēļ mums ne tik daudz ir jākreņķējas par to, ka algas aug strauji, bet par to, ka ražīgums neaug tik strauji, kā vajadzētu. Nevajag domāt par to, kā ierobežot algu kāpumu un neļaut cilvēkiem pelnīt vairāk, bet gan valsts līmenī jādomā, kā audzēt ražīgumu, lai Latvijas iedzīvotāji tās labās algas var nopelnīt," uzsvēra Kazāks.
Viņš arī pauda, ka par to ir jādomā visos līmeņos - gan darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldē.
"Runa ir par vidēju ienākumu slazdu. Jā, mēs kļūsim arvien turīgāki, vidējais abstraktais iedzīvotājs dzīvos arvien labāk, bet ne vāciešus, ne skandināvus un pat ne igauņus vai lietuviešus, šādi turpinot, mēs nenoķersim. Ja Latvijas sabiedrības ambīcijas ir būt turpat, kur igauņi, bet vēl labāk turpat, kur vācieši, tad darāmā vēl ir ļoti daudz. Tādēļ visas strukturālās lietas ir ļoti svarīgas, lai mēs nākotni veidotu pārtikušāku," uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis.
Viņš norādīja, ka arī diskusijas par to, ka strauji aug algas, trūkst darbinieku un tos ir jāieved, nav nekas pārsteidzošs un tās vienmēr notiek laikā, kad ekonomikā vērojama izaugsme. Visticamāk, ka situāciju darba tirgū atvēsinās tikai nākamā recesija.
"Tad, kad ekonomikā iestāsies strauja sabremzēšanās, tad darba tirgus ar laiku nomierināsies. Tā ir normāla, cikliska lieta. Mēs tagad svinam Latvijas simtgadi, un tad ir jāatceras, ka trīsdesmitajos gados bija ļoti līdzīgi. Palasiet grāmatas, un tur arī ir stāsti, ka cilvēku trūkst, jāved iekšā, un tad ir diskusijas, ko vest un ko nevest. Šis nudien nav nekas jauns. Drīzāk dīvaini būtu, ja ekonomikas straujas izaugsmes laikā kāds teiktu, ka darbinieku paliek pāri," atgādināja Kazāks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka beznosacījuma durvju atvēršana darbaspēkam no Eiropas Savienības neietilpstošām valstīm gan nav risinājums, jo tādējādi emigrācijā tiktu izstumti Latvijas iedzīvotāji ar zemāka līmeņa prasmēm. Tajā pašā laikā ir jāveicina imigrācija, kura var sekmēt pasaulē pieprasītu zināšanu un prasmju attīstību Latvijā.
"Vienkāršoti sakot: ģēnijus mums vajag vienmēr! Šajā ziņā mūsu durvīm būtu jābūt vaļā. Tas gan nenozīmē tikai imigrācijas iespējas. Tas nozīmē arī to, kā mēs paši domājam un rīkojamies. Piemērs ir izglītības sistēma. Ja mēs gribam globāli konkurētspējīgas prasmes, tad visdrīzāk mēs neiztiksim tikai ar saviem pasniedzējiem. Tad ir jāatver akadēmiskā vide, lai šeit krietni veiklāk var sākt strādāt pasniedzēji no citām valstīm. Nu nav augstskolā obligāti jāprasa latviešu valodas zināšanas noteiktā līmenī, jo tas uzreiz nozīmē, ka iebraukt var ļoti ierobežots pasniedzēju loks. Mums jāapzinās, ka, šādā veidā izolējoties, mūsu pelnītspēja nākotnē būs krietni mazāka. Tādēļ, manuprāt, gudrā imigrācija ir nepieciešama un šīm durvīm ir jābūt vaļā visu laiku," uzsvēra Kazāks.
Tāpat viņš norādīja, ka imigrāciju uz ļoti skaidriem un terminētiem nosacījumiem var pieļaut arī atsevišķās nozarēs, kuru attīstība ir cikliska, piemēram, būvniecībā.
"Kad ekonomika aug, tad visiem vajag būvēt. Kad ekonomika sāk sabremzēties, tad visi nolemj, ka būvēšanu var arī atlikt. Līdz ar to ekonomikas izaugsmes brīžos būvniecībā noslodze pieaug ļoti strauji, un tas strauji uz augšu dzen gan izmaksas, gan būvnieku atalgojumu. Šādos brīžos būvniecība ievelk arī cilvēkus no citām nozarēm, un kopumā tas ekonomikai nodara diezgan lielu ļaunumu, jo šāds algu kāpums nav noturīgs. Tādēļ šādās cikliskās nozarēs var domāt par terminētu imigrācijas politiku. Taču tai ir jābūt ar skaidriem noteikumiem, ka tas nav mūžīgi. Tas varētu mazināt šīs cikliskās svārstības un algu pārkaršanu ekonomikas izaugsmes fāzē," stāstīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Viņš arī norādīja, ka ražīgumu, kas ļautu algu pieaugumu padarīt noturīgu, var panākt tikai ar nenogurstošu ikdienas darbu, veidojot arvien gudrākus un sarežģītākus produktus un pakalpojumus.
"Tas ir darbs arī iedzīvotāju pusē. Ja es gribu pelnīt vairāk, tad man ir jāpadomā, ko es tādu varētu darīt, lai nopelnītu vairāk? Kā es varu palīdzēt savam darba devējam nopelnīt vairāk, lai es daļu no tā saņemtu? Tas atkal ir jautājums par prasmēm un iešanu līdzi laikam. Darba devējiem ir tieši tas pats uzdevums. Te ir jāskatās uz investīcijām, kurus procesus varam vienkāršot, ko iemācīties pārdot labāk, kā kļūt grūtāk kopējamiem konkurentiem no citām valstīm. Valstij savukārt ir jādomā, kas uzņēmējiem un iedzīvotājiem palīdzētu savas prasmes uzlabot," sacīja Kazāks.
