Budžeta dilemma: pacelt nodokļus vai samazināt tēriņus?

Latvijas politiķi gatavojas gada nozīmīgākajam uzdevumam – jaunā budžeta pieņemšanai, un diskusijas par valsts parādu un nodokļu celšanu kļūst aizvien aktīvākas. Lai gan valdība pagaidām neplāno celt nodokļus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka jāmeklē citi risinājumi, vēsta "360TV Ziņas".

.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka nodokļu ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir par 0,9% mazāki, nekā sākotnēji plānots. Budžetā nākamgad plānots ietaupīt 170 miljonus eiro, taču Mārtiņš Kazāks uzskata, ka ar to nepietiks. Viņš aicina meklēt papildu ietaupījumus, piemēram, efektīvāk izmantojot iepirkumu sistēmu, kurā ietaupījumi varētu sasniegt simtus miljonu eiro.

"Jāapzinās, ka viss, ko neatradīsim esošajos izdevumos, efektivizējot un gudrāk izmantojot, diemžēl parādīsies deficītā vai potenciālā nodokļu kāpumā," brīdina Kazāks.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens gan pagaidām neredz nepieciešamību celt nodokļus, jo valsts ekonomiskā izaugsme ir vāja. Viņaprāt, nodokļu celšana šobrīd varētu izraisīt pretēju efektu un novest pie recesijas. Ašeradens uzsver, ka galvenais uzdevums - aizsardzības budžeta fundamentāls pieaugums - ir atrisināts un papildu uzlabojumi jānodrošina uz izmaksu samazināšanas rēķina.

Lai arī valsts parāds tuvojas 60% no iekšzemes kopprodukta slieksnim, ekonomikas žurnāliste Aiga Pelane aicina skatīties uz situāciju racionāli. Viņa uzsver, ka "dzīvot uz parāda nav labi, bet tā arī nav tāda milzīga problēma, ka nu tur mūsu valsts bankrotēs". Ir svarīgi izvērtēt, cik, kam un kāpēc nauda tiek aizņemta.

Centrālā prioritāte ir aizsardzības budžeta palielināšana, lai mazinātu Krievijas radītos draudus. Tas nozīmē, ka citās jomās nāksies "savilkt jostas" vai meklēt veidus, kā straujāk audzēt ekonomiku.

Pelane norāda iespējamiem ceļiem, ko valstis izmanto aizsardzības budžeta palielināšanai - nodokļu celšana, kā to darīja Igaunija, paaugstinot PVN līdz 24%, lai gan tas ir ļoti nepopulārs solis; atteikšanās no pakalpojumiem - samazināt tēriņus veselības, izglītības vai kultūras jomās, vai mazāk atbalstīt uzņēmējus.

Kaimiņvalsts Igaunija izvēlējās pirmo ceļu, paaugstinot PVN, taču šis lēmums saskāries ar lielu sabiedrības pretestību, kas atspoguļojas ar gandrīz 100 000 parakstu iniciatīvā par PVN samazināšanu pārtikai.