Amatpersonu algu aprēķinā ņems vērā arī inflāciju

Ministru algas, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, desmit gadu laikā gandrīz dubultojušās, palielinot plaisu starp minimālo algu un vidējo atalgojumu valstī, salīdzinot ar ministru nopelnīto. Mainot amatpersonu algas aprēķināšanas kārtību, tiek cerēts uz līdzsvarotāku viņu algu pieaugumu, taču vienlaikus jaunā aprēķināšanas metodika sargā tautas kalpus no hiperinflācijas, ja tāda būtu.

Patiesībā amatpersonām būs izdevīgs gan neadekvāti liels vidējās algas pieaugums valstī, gan hiperinflācija, jo tad viņu ienākumi vairotos vēl straujāk.

Saeimas deputāti pirms pāris mēnešiem vienbalsīgi nobalsoja par izmaiņām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ietekmēs katra Saeimas deputāta, ministra, pašvaldības deputāta, kā arī premjera, tiesībsarga, Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas un citu amatpersonu atalgojumu nākotnē. Nākamgad viņu algas uz papīra būs nedaudz mazākas, nekā tās būtu bijušas, nemainot aprēķināšanas kārtību, taču, kādas tās būs 2021. gadā, būs atkarīgs gan no šā gada algu pieauguma tempa valstī, gan šā gada inflācijas.

Vienkārša aprēķina vietā sarežģītāki rēķini

Atalgojuma pieaugumu par 84 procentiem kopš 2010. gada ministriem nodrošinājušas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kas bija spēkā līdz pagājušā gada 31. decembrim. Tās paredzēja, ka amatpersonu algas aprēķina, aizpagājušā gada vidējo algu valstī sareizinot ar attiecīgā amata koeficientu, piemēram, Ministru prezidentam tas ir 4,93, ministram - 4,68, Saeimas deputātam - 3,2, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam - 3,32 utt.

Sākot ar šo nākamo gadu, amatpersonu algas aprēķinās pēc sarežģītākas formulas. Proti, saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā turpmāk, lai noteiktu algas lielumu, vajadzēs saskaitīt aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu izdalīt ar divi. Ar iegūto skaitli indeksēt, kā likumā teikts, kārtējā gada bāzes mēnešalgu.

Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu aprēķināšanu, likuma grozījumi arī paredz, ka Valsts kancelejai līdz kārtējā gada 1. maijam ir jāpublicē nākamā gada bāzes mēnešalgas apmērs, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmērs un elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmērs Valsts kancelejas tīmekļvietnē. Tieši no šīs algas aprēķinās katras amatpersonas konkrēto atalgojumu, izmantojot attiecīgo amatu koeficientus. Pagaidām Valsts kanceleja oficiāli nav paudusi, kāda būs 2020. gada amatpersonu bāzes mēnešalga. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tā varētu būt 977 eiro, kas nozīmē, ka premjera alga 2020. gadā uz papīra varētu būtu 4817 eiro, ministru alga - 4572 eiro uz papīra.

Jo straujāka inflācija, jo lielāka alga

Ko valstij un pašām amatpersonām dod jaunais, sarežģītākais, aprēķins? Valsts Kanceleja likuma anotācijā uzsver, ka tas amatpersonu algas vairāk tuvinās reālajai situācijai valstī. Veicot indeksāciju Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, mēnešalgas pieaugums būs lēzenāks un labāk atbildīs valsts tautsaimniecības attīstībai, jo to ietekmēs ne tikai vidējās algas pieaugums, bet arī inflācijas līmenis. Līdzīgs indeksācijas mehānisms pašlaik tiek izmantots pensiju indeksēšanā Latvijā, kā arī Igaunijā augstāko amatpersonu atlīdzības noteikšanā. Ja tiktu saglabāta iepriekšējā ikgadējā mēnešalgas indeksācija Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, 2020. gadā būtu nepieciešami papildus 204 472 eiro, salīdzinot ar 2019. gadu, savukārt, ieviešot bāzes algas indeksāciju, papildus būs nepieciešami 138 245 eiro, kas kopumā rada 66 227 eiro ietaupījumu.

Taču šāds ietaupījums iespējams vien pie scenārija, kad pie kāpjošas vidējās algas saglabājas zema inflācija vai ir pat deflācija. Taču gadījumā, ja inflācija pārsniegtu vidējo algas pieaugumu valstī, amatpersonas būs ieguvējas, jo tad viņu alga pieaugs līdz ar inflāciju.

Vienlaikus, grozot likumu, tajā tika iestrādāta norma, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai. Tas ļauj cerēt, ka hiperinflācijas gadījumā likumdevējs radīs iespēju piebremzēt amatpersonu iespējamās hiperalgas.

Reprezentācijai atsevišķa nauda

Kopš 2016. gada Ministru prezidents un ministri ir tiesīgi saņemt reprezentācijas izdevumus. Tie gan nav atkarīgi no viņu algas lieluma, bet gan no Valsts prezidentam budžeta likumā ierakstītā reprezentācijas izdevumu lieluma. Ministru prezidentam pienākas ne lielāka summa kā 95%, katram ministram - ne lielāka summa kā 90% no Valsts prezidentam atvēlētās naudas reprezentācijai. Pagājušajā gadā Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumi nedrīkstēja pārsniegt 1025 eiro mēnesī, attiecīgi Ministru prezidenta - 974 eiro mēnesī, ministru - 923 eiro mēnesī. Šā gada budžeta likumprojektā ir ierakstīts, ka Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1044 eiro, tātad, pēc likuma apstiprināšanas Saeimā, Ministru prezidents šim mērķim varēs saņemt līdz 1048.80 eiro mēnesī, ministri - līdz 993.60 eiro mēnesī.

Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu Par valsts budžetu 2019. gadam un 14 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 3. aprīlī.

Tautai nesaprotams, ierēdņiem skaidrs

Pētot likuma grozījumus, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, Neatkarīgā lūdza tos izvērtēt arī vairākiem grāmatvežiem, jo 4. panta 2. daļa radīja neskaidrības. Neatkarīgā pārliecinājās, ka pie likuma panta - ar iegūto skaitli indeksēt kārtējā gada mēnešalgu - samulst arī grāmatveži, nesaprotot, kā tas iespējams, jo nevar piemērot indeksu lielumam, kas vēl nav noteikts. No likuma anotācijā atrodamiem piemēriem un Valsts kancelejas skaidrotā izriet, ka katra nākamā gada bāzes alga ir saistīta ar iepriekšējā gada bāzes algu, kas ik gadu tiek pārskatīta, ņemot vērā likumā noteikto indeksācijas formulu. Tātad 2020. gada amatpersonu alga būs atkarīga no šā gada bāzes mēnešalgas, kurai tiks piemērots aprēķinātais indekss. Savukārt 2021. gada mēnešalga - no 2020. gada bāzes mēnešalgas, piemērojot indeksu.

Saprotamāk būtu, ja likuma norma skanētu: «Indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu, iepriekšējā gada bāzes mēnešalgai piemērojot indeksu, kas iegūts saskaņā...» Tomēr, Neatkarīgās bažas par neskaidri uzrakstītu likuma pantu Valsts kanceleja noraida, uzsverot, ka likuma pants ir korekts un nepārprotams.