Deputāti varētu noteikt regulējumu attiecībā uz savu algu publiskošanu

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma normatīvie akti vairs neparedz pienākumu regulāri publicēt amatpersonu atalgojumu ar viņu vārdiem, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti apsver iespēju pilnveidot regulējumu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai LETA apstiprināja, ka saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu, izņemot Saeimas deputātus, par pārējām valsts un pašvaldību amatpersonām, darbiniekiem atalgojums kopā ar vārdu vairs netiks regulāri publicēts internetā.

Reizē Meistere uzsvēra, ka iedzīvotājiem joprojām ir tiesības iegūt informāciju par attiecīgās amatpersonas vai darbinieka vārdu un uzvārdu un saņemto atalgojumu, prasot to Informācijas atklātības likuma kārtībā, tajā skaitā sniedzot attiecīgu pamatojumu.

Tāpat par valsts amatpersonu atalgojumu informācija joprojām ir pieejama no valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā daļā, skaidroja Juridiskā biroja vadītāja. Viņa arī norādīja, ka Ministru kabinetam saskaņā ar likumu ir tiesības izdot noteikumus, noregulējot jautājumu par kārtību, kādā veidā tiek publiskota informācija par amatpersonu darbinieku atalgojumu.

Vaicāta par iespēju noteikt līdzīgu regulējumu par amatpersonu atalgojuma publiskošanu tam, ko Satversmes tiesa ir atcēlusi, Meistere norādīja, ka Saeimai ir tiesības noteikt regulējumu, kas ir atbilstošs Satversmei un Eiropas Savienības datu aizsardzības regulai.

Norma, kas tika apstrīdēta Satversmes tiesā, savulaik likumā tika iekļauta pēc toreizējā deputāta Inta Dāldera (JV) ierosinājuma. Dālderis, komentējot ST lēmumu, uzsvēra, ka šī norma tika plaši izdiskutēta parlamentā. Šādu normu bija iecerēts iekļaut Valsts iekārtas likumā, taču, saņemot iebildumus, ka tas nebūtu īstais likums normai par algu publiskošanu, Dālderis rosināja to iekļaut likumā par atlīdzību. Šī iecere plaši pārrunāta atbildīgajā Saeimas komisijā, kā arī apspriesta darba grupā, teica Dālderis.

Viņš arī pastāstīja, ka šo jautājumu plānots apspriest ar "Jaunās Vienotības" deputātiem, kuri varētu piedāvāt jaunu likumprojektu, kas paredzētu algu publiskošanu. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA pauda, ka tuvākajās nedēļās frakcija pārrunās, kā būtu labāk rīkoties pēc ST sprieduma. Viņš norādīja, ka jāmeklē risinājumi šai situācijai.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe norādīja: ja juridiski tas būs iespējams, tad likumā varētu atkārtoti noteikt, ka tiek publicēts valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atalgojums kopā ar vārdiem un uzvārdiem. Lai to izlemtu, šī jautājumā apspriešanai būtu jāpieaicina datu aizsardzības jomas eksperti, sacīja politiķe.

Ņemot vērā Satversmes tiesas sprieduma atziņas, parlamentam šis jautājums ir rūpīgi jāizskata un, ja vārdu un uzvārdu publicēšana tiek atzīta par samērīgu starp sabiedrības tiesībām iegūt informāciju un personu tiesībām uz datu aizsardzību, tad šādu regulējumu ir iespējams pieņemt, skaidroja Strīķe. JKP frakcijas vadītāja akcentēja, ka attiecīgais regulējums ir jāattiecina arī uz darbiniekiem, kas, lai gan oficiāli tā nav nosaukti, bet pēc būtības atbilst valsts amatpersonas statusam.

Apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka AP minēto spriedumu vēl nav pārrunājusi. Viņš akcentēja, ka AP iestājas par "saprātīgu caurspīdību", piemēram, AP pārstāvji virza likumu izmaiņas par daudz lielāku atklātību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības ziņu publiskošanā, tostarp par atalgojumiem un lēmumiem.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka ST spriedums tiks pārrunāts frakcijā. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava norādīja, ka, ja tiktu rosināts pieņemt līdzīgu regulējumu par valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojuma, izņemot drošības iestāžu darbiniekus, atklātību, viņš to atbalstītu. Politiķis arī neredz iemeslu, kāpēc nacionālā apvienība to nevarētu atbalstīt.

Dombrava norādīja, ka šāda atklātība šajā jautājumā ļauj sabiedrībai vieglāk izsekot līdzi kādām aizdomīgām darbībām. Politiķa ieskatā rosinājumam par jauna regulējuma ieviešanu būtu jānāk no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura ir atbildīga par attiecīgo likumprojektu.

"KPV LV" deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka partijas frakcijas sēdē šis jautājums pašlaik nav apspriests. Politiķis personīgi atbalstītu atkārtoti likumā noteikt pienākumu publiskot valsts un pašvaldības darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo atalgojumu. Būdams pašvaldības opozīcijas deputāts, Ģirģens esot pārliecinājies, ka šī sistēma ir noderīga un palīdz uzzināt informāciju par pašvaldības izdevumiem.

Kā ziņots, ST ir atzinusi, ka norma, kas paredz publicēt un vismaz astoņus gadus uzturēt valsts un pašvaldību institūciju mājaslapās informāciju par šo iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojumu, neatbilst Satversmei.