Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Arodbiedrība cer, ka valdība garantēs, ka tiks paaugstinātas veselības aprūpes darbinieku algas

© PPE/Sipa USA/SCANPIX/LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā.

LVSADA aģentūrai LETA norādīja, ka nozares finansējumu plānots samazināt gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts. "Eiropas Komisiju valdība ir maldinājusi, ziņojot, ka viss ir kārtībā," uzsvēra organizācijā.

Arodbiedrības ieskatā šādu maldinošu informāciju satur Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022.gadam. Programmā tiek apgalvots, ka "ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam".

"Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem eiro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020.gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl programma 2022.gadā sola vien 3,5%," skaidroja LVSADA.

Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aprīlī informēja Saeimas Eiropas lietu komisiju. Toreiz deputāti tikai pieņēma informāciju zināšanai.

"Sekas šādai bezatbildībai kļūst aizvien jūtamākas. Pirmkārt, tas ir darba roku trūkums nozarē un ar to saistītais pakalpojumu pieejamības un kvalitātes apdraudējums," pauda organizācijā, piebilstot, ka par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ilgstoši ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus.

Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija, turklāt šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole.

LVSADA cer, ka situācijā, kad mediķu trūkuma dēļ ir ticis atkārtoti traucēts darbs valsts lielākajās pilsētās, gan Saeima, gan valdība beidzot rīkosies ātri, atklāti un atbildīgi.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā "Facebook" informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.