Par ceturto daļu samazinās atalgojumu lielo ostu valžu locekļiem

Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aicināja vēl neskatīt šo noteikumu projektu, jo tas esot sasteigts un neesot izvērtēts. Ministru ieskatā, ostu valžu atalgojuma jautājums būtu jāskata kontekstā ar plānotajām izmaiņām atalgojuma sistēmā valsts pārvaldē kopumā. Šim viedoklim pievienojās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, pamatojot to ar faktu, ka, atliekot šo jautājumu, tas varētu arī netikt pieņemts. Bordāna ieskatā, ja tiks pieņemts lēmums par ostas valžu atalgojumu, tad arī tiks steidzināts jautājums par izmaiņām atalgojuma politikā valsts pārvaldē.

Linkaits uzsvēra, ka minētā regulējuma izmaiņas nav vērstas pret konkrētām personām, turklāt šis priekšlikums neesot jauns, jo tas ir ietverts valdības rīcības plānā. Ministri atbalstīja Linkaita priekšlikumu, ka izmaiņas ostu valžu atalgojumā stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Jau ziņots, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka ostu valdes locekļu mēnešalgu apmēru atbilstoši ostu iedalījumam, kas savukārt noteikts saskaņā ar ostas bilances kopsummu un neto apgrozījumu. Šobrīd valdes priekšsēdētāja alga mazajās ostās ir 854 eiro, vidējās ostās - 2134 eiro, bet lielajās ostās - 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un vidējo ostu valdes locekļu mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.

Mazās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendārā gadā ir sasniegusi kravu apgrozījumu, kas ir ne mazāks par 200 000 tonnu. 2018.gadā četras mazās ostas no septiņām neatbilda iepriekš minētajam kritērijam un šajās ostās valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi nesaņem atalgojumu.

Linkaits, pamatojoties uz vienošanos valdības deklarācijā, kurā teikts, ka Latvijas lielo ostu darbībā palielinās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu, rosināja grozījumus noteikumos par ostas valdes locekļu mēnešalgu, pielāgojot ostu valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgas apmēru Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Linkaita vadītā Satiksmes ministrija (SM) piedāvāja bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanai piemērot jaunu un visai komplicētu formulu, kurā tiks ņemts vērā valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu, aizpagājušā gada inflācija procentos pret iepriekšējo gadu, valstī transporta jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējā darba samaksa u.tml. rādītāji.

Grozījumi paredz, ka reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā ostu darbības jomas bāzes mēnešalgas apmēru, tiks pārrēķināta ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, reizinot attiecīgās ostas koeficientu.

Pielietojot konkrēto formulu, 2019.gadā lielās ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga samazināsies līdz 2917 eiro, tātad alga 2019.gadā tiks samazināta par 1067 eiro. "Bet, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, transporta jomā strādājošo mēneša vidējai darba samaksai ir tendence pieaugt, tādejādi mēnešalgas samazinājums būs ar vien nelielāks. Balstoties uz tiesisko paļāvības principu, piedāvātie grozījumi joprojām paredz valdes locekļu mēnešalgas apmēru, kas ir teju trīs reizes lielāks nekā vidējā alga Latvijā," mierina SM, "turklāt ostu valdes locekļi pēc savas vēlēšanās (...) var atteikties no darba pienākumiem ostas valdē."

Lielo, vidējo un mazo ostu valdes locekļu mēnešalgu aprēķins netiktu mainīts un tās joprojām noteiktu 95% apmērā no ostu valdes priekšsēdētāju algas, taču līdz ar minētajām izmaiņām būtiski mazāk saņemtu arī viņi.

"2019.gadā vidējo un lielo ostu valdes priekšsēdētāja alga samazinās, turpretī mazo ostu valdes priekšsēdētāja mēnešalga palielinās. Bet tā kā katru gadu Centrālā statistikas pārvalde paziņojumā publicē valstī transporta jomā strādājošo gada mēneša vidējo darba algu, kurai šobrīd ir tendence pieaugt, nav iespējams viennozīmīgi noteikt, ka ostu valdes priekšsēdētāju un izrietoši arī ostu valdes locekļu mēnešalgas samazinās, tās varētu apzīmēt kā mainīgas," izmaiņu anotācijā raksta SM.

SM atzīmēja, ka šobrīd ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis saņem ikmēneša speciālo piemaksu pie mēnešalgas, ja ostas kravas apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, kā arī ja ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus. Aprēķināto speciālo piemaksu ostu valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem maksā katru mēnesi, sākot no attiecīgā gada 1.aprīļa. Ja aprēķinātais speciālās piemaksas procentuālais apmērs pārsniedza 25% no ikmēneša ostu valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa atalgojuma, tad speciālo piemaksu noteica 25% apmērā.

Ministrijas piedāvātie grozījumi paredz speciālo piemaksu lielās un vidējās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim izmaksāt reizi gadā vienas mēnešalgas apmērā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus.

Atbilstoši līdzšinējam regulējumam, piemēram, Andris Ameriks (GKR) kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs 2018.gadā saņēma 47 808 eiro, Nils Ušakovs (S) turpat saņēma 45 418 eiro, bet Aivars Lembergs par darbu Ventspils brīvostas valdē pērn saņēma 44 301 eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Rīgas brīvostas valdē no pašvaldības puses strādā arī Mihails Kameņeckis un Vadims Baraņņiks, bet ministrijas pārstāv Baiba Bāne, Džineta Innusa, Pāvels Rebenoks un Viesturs Zeps, savukārt Ventspils brīvostas valdē no pašvaldības puses strādā arī Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks, savukārt ministrijas pārstāv Ģirts Valdis Kristovskis, Inguna Strautmane, Rūdolfs Nerets un Laila Spaliņa.

Liepājā osta iekļaujas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), kuras valdi veido pēc līdzīgiem principiem kā Rīgas un Ventspils brīvostu valdes. Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs ir bijušais mērs Uldis Sesks, kurš par šo amata pienākumu pildīšanu pērn saņēmis 51 246 eiro.