Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sasaucis ārkārtas sēdi par situāciju Latvijas slimnīcās.
Neatkarīgā rakstīja, ka Daugavpils reģionālā slimnīca pieņēmusi lēmumu augustā pārtraukt plānveida operācijas anesteziologu- reanimatologu trūkuma dēļ. Situācija izveidojusies kritiska, jo speciālisti devušies atvaļinājumā, gan saslimuši, tāpēc ir iespējams nodrošināt tikai akūto palīdzību. Atvaļinājumu dēļ uz laiku bija pārtraukta arī Preiļu slimnīcas Ginekoloģijas un dzemdību nodaļas darbība, kas tagad jau atsākusi darbu.
Situācija ar cilvēkresursiem veselības aprūpē ir sarežģīta ne tikai Daugavpils slimnīcā, bet arī citās ārstniecības iestādēs, un to ir iespējams atrisināt tikai ilgtermiņā, turpinot pasākumus mediķu atalgojuma plānveidīgā palielināšanā katru gadu, kā arī nodrošinot papildu motivāciju speciālistiem darbam reģionos, norāda Veselības ministrija, kuras pārstāvji vakar viesojās Daugavpilī. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Šerna norāda, ka veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ atvaļinājumu laikā Daugavpils situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā. Viesojoties slimnīcā, ministrijas pārstāve guvusi pārliecību, ka tur pašlaik tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. Plānots pārskatīt sadarbību ar mediķiem Latgales reģionā, sadarbojoties ar citām slimnīcām, tomēr cilvēkresursu trūkums ir novērojams visās slimnīcās. L. Šerna norādīja, ka Veselības ministrija savu prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi veselības aprūpē strādājošo skaita un atalgojuma palielināšanu.
Skeptiski uz situāciju ar mediķu algu palielināšanu raugās arodbiedrība. «Diemžēl fakti liecina, ka nozares finansējumu plānots samazināt gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta,» norāda arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte. Tieši šādu maldinošu informāciju satur Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka «ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam». Patiesībā, saka I. Rudzīte, līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem eiro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz četri procenti no IKP. Diemžēl programma 2022. gadā sola vien 3,5 procentus. Bažas par nākamo gadu mediķu atalgojumu paustas arī Saeimas atbildīgajai komisijai. «Ceram, ka situācijā, kad mediķu trūkuma dēļ ir ticis atkārtoti traucēts darbs valsts lielākajās pilsētās, beidzot gan Saeima, gan valdība rīkosies ātri, atklāti un atbildīgi,» saka arodbiedrībā.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai saka, ka konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu. Jau 2018. gadā 85 miljoni eiro tika ieguldīti ārstu, ārstu palīgu, māsu un māsu palīgu darba samaksas paaugstināšanā. Šogad šim mērķim novirzīti 87,5 miljoni eiro. 2020. gadā, turpinot medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanas plānu, veselības nozarei papildus nepieciešami 119,7 miljoni eiro. Mērķis ir panākt, ka 2021. gadā ārsts saņemtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, māsa 60 procentu no ārsta algas, māsu palīgs - 40 procentu no ārstu algas.
