Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz šim nav iesniegusi Latvijas Radio papildu budžeta pieprasījumu Kultūras ministrijai, jo Latvijas Radio valde tādu nav iesniegusi NEPLP, skaidroja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.
Ķezbere stāstīja, ka padome ir aicinājusi radio valdi līdz 23.jūlijam iesniegt padomei pamatojumu, kāpēc nepieciešams 100 000 eiro piešķīrums darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Tāpat valdei esot jāizskaidro, kāds budžets ir nepieciešams, norādot pozīcijas, kur tas tiks izlietots, kā arī kāda būs tā ietekmēs uz nākamo gadu budžeta pieprasījumiem.
"Jebkādi jautājumi par atalgojuma lielumu un tā palielināšanu ir jāskata nevis vienas struktūrvienības ietvaros, bet visa radio kontekstā. Mēs esam lūguši iekļaut prioritāro pasākumu sarakstā un iesnieguši budžetā, esam atbalstījuši prasījumu radio algu palielināšanai par 998 000 eiro. Mēs atzīstam, ka tas ir pareizi un prasījums ir jāatbalsta. Nauda netiek prasīta tikai vienai struktūrvienībai, bet visam radio," izteicās Ķezbere.
Tuvākā NEPLP sēde, kurā varētu tikt caurskatīts radio valdes iesniegtais budžeta pieprasījums, plānota 25.jūlijā.
Runājot par nepieciešamību celt darbinieku atalgojumu, Ķezbere skaidroja, ka radio darbinieki ne tikai veido programmas, bet strādā arī ar sociālajiem tīkliem un portālu "Lsm.lv". Tāpat "nesamērīgi zems" esot atalgojums IT darbiniekiem, skaņu režisoriem, operatoriem un virknei tehnisko darbinieku.
Kā ziņots, 22.jūlijā plānota tikšanās starp radio darbiniekiem, LR Ziņu dienestu, LR valdi un NEPLP, uz kuru vēlējās doties kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Atbildot uz jautājumu, vai kultūras ministrs tiks uzaicināts uz tikšanos, Ķezbere sacīja: "Kultūras ministram diez vai būtu jāpiedalās šādā pasākumā, jo kultūras ministrs ir politiska persona un sabiedriskie mediji ir sabiedriskie mediji. Tādēļ ir NEPLP kā neatkarīga institūcija un kapitāldaļu turētājs. Diez vai politiķim būtu šobrīd jāpiedalās mediācijas procesā, kas būtībā ir sarunu vešana starp Latvijas Radio valdi, Ziņu dienestu un viņu iekšējā konflikta noregulēšana."
Latvijas Radio sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Zomerovska norādīja, ka 22.jūlijā mediatora klātbūtnē plānota radio valdes un Ziņu dienesta darbinieku tikšanās, kurā puses apspriedīs iespējamību kopā risināt sarunas, izmantojot mediācijas pieeju un metodes.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un gandrīz miljonu eiro nākamajam gadam.
Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - NEPLP.
Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.
Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.
