Slimnīcu vadītāji nopelna tūkstošus un strādā vairākās darbavietās

 
©REUTERS/ SCANPIX

Tikai retais valsts kapitālsabiedrības – ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājs strādā vienīgi slimnīcā, kuras darbību vada. Visvairāk dažādu amatu ir Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājai Ilzei Kreicbergai – viņa strādā gan Stradiņa slimnīcā, gan Rīgas dzemdību namā, gan lasa lekcijas divās universitātēs. Virkni dažādu labi atalgotu amatu ieņem arī Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens. Taču vislielāko algu nopelnījis Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis, turklāt viņa gada ienākumu deklarācija atklāj, ka vislielākās slimnīcas vadīšanu var apvienot arī ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, arī tur saņemot algu.

Veselības ministrija, izskatot slimnīcu gada pārskatus, katru gadu vērtē kapitālsabiedrību valžu darbību, norāda Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Pašlaik visu Veselības ministrijas kapitālsabiedrību pagājušā gada pārskati ir izvērtēti un apstiprināti, un ar katras slimnīcas vadību individuāli ir izrunāti nākotnē risināmiem uzdevumi. «Visumā ar slimnīcu vadību ministrija ir apmierināta,» saka ministrijā. Tas nozīmē, ka arī saņemtās algas godam nopelnītas.

Veselības ministrija ir vairāku ārstniecības iestāžu valsts kapitāldaļu turētāja, algas šajās slimnīcās maksā Veselības ministrija no valsts budžeta. Ņemot vērā valsts amatpersonu deklarācijas, jāsecina, ka šo slimnīcu vadītāju - valdes priekšsēdētāju - algas būtiski atšķiras: sākot no 2500 līdz pat 7900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Deklarācijās gan atalgojums un citi ienākumi ir norādīti par visu gadu kopumā. Algas būtiski atšķiras arī trīs lielākajās valsts kapitālsabiedrībās. Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājam Imantam Paeglītim tā ir vislielākā, un tāda tā tika noteikta jau brīdī, kad viņu 2017. gada nogalē iecēla par slimnīcas galvu. Savus slimnīcas vadītāja pienākumus I. Paeglītis sāka pildīt 2018. gada janvārī. Kopumā gada laikā viņš slimnīcā nopelnījis 94 546 eiro jeb apmēram 7900 eiro mēnesī. Taču līdztekus I. Paeglītis turpinājis darbu arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kur saņēmis itin pieklājīgu algu, proti, 54 074 eiro gadā jeb 4500 mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Kopā ar dažādiem citiem darījumiem viņš gada laikā nopelnījis virs 175 000 eiro (tiesa, cik bijuši viņa ienākumi uz rokas precīzi pēc deklarācijas datiem pateikt nav iespējams).

Stradiņa slimnīcu vada Ilze Kreicberga (tiesa, kā Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijā, viņa ir pienākumu izpildītāja, jo līdzšinējie konkursi uz vadītāja vietu jaunu pilntiesīgu vadītāju nav atraduši). Viņas gada ienākumi pērn bija 53 385 eiro, kas ir ap 4500 eiro mēnesī. Arī I. Kreicberga strādā vairākos darbos - kā neonatoloģe Rīgas dzemdību namā pērn nopelnījusi 7052 eiro, tāpat atalgojumu saņēmusi par darbu Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā, Latvijas Universitātē, Ārstniecības personu tālākizglītības institūtā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols pērn algā saņēma 63 404 eiro, ap 5300 eiro mēnesī. Arī V. Ābolam bija papildu ienākumi, taču nelieli - 58 eiro Rīgas Stradiņa universitātē un 696 eiro no saimnieciskās darbības SIA JAWA L.V.

Uz citu slimnīcu fona izceļas Ludzas medicīnas centra (Veselības ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja arī šajā slimnīcā) vadītājs, kurš gūst ieņēmumus, ne tikai vadot slimnīcu, bet arī strādājot pašvaldībā un arī uzņēmējdarbībā, to var secināt pēc Ludzas medicīnas centra valdes priekšsēdētāja Jura Atstupena deklarācijas. Algā slimnīcā viņš nopelnījis nepilnus 30 000 eiro gadā, kas ir ap 2400 mēnesī, bet vēl guvis ienākumus Ludzas mežrūpniecības saimniecībā - 48 650 eiro, no dividendēm SIA Insaits A - 27 000 eiro, saņēmis algu šajā pašā SIA - 5494 eiro, Ludzas novada pašvaldībā - 3583, kā arī pārdevis īpašumu - 3500 eiro.

Atalgojums atšķiras arī valsts psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētājas Ivetas Ķieces alga pērn bija 45 381 eiro (3800 eiro mēnesī). Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste pērn saņēma 32 977 eiro algu (2800 eiro mēnesī). Slimnīcu Ģintermuiža pašlaik vada bijušais Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš. Viņa alga pērn bija 42 288 eiro, kā arī 22 535 eiro par darbu Austrumu slimnīcas valdē, tātad kopējie gada ienākumi bija ap 65 000 eiro (virs 5000 eiro mēnesī).

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa 2018. gadā saņēma algā 32 729 eiro (2700 eiro mēnesī). Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži vadītājs Aigars Kišuro pērn saņēma 32 613 eiro algu jeb apmēram 2700 eiro mēnesī. Arī A. Kišuro strādā vairākās darbavietās - 3461 eiro psihiatrs nopelnīja Plastikas ķirurģijas klīnikā, 3602 eiro - Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kā arī 3050 eiro - Valsts izglītības satura centrā kā bērnu psihiatrs. Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Nata Gaibišela pērn par šī amata pienākumu veikšanu saņēma 32 539 eiro, kā arī valsts pensiju 10 780 eiro apmērā.

Vienā darbavietā strādā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Vaivode, kura pērn nopelnīja 35 225 eiro jeb vidēji 2900 eiro mēnesī. Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes priekšsēdētājas Andas Nulles gada alga bija 35 280 eiro. Papildienākumus A. Nulle guvusi kā ārste un pasniedzēja. Interesanta ir Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētāja Aigara Puka deklarācija, jo arī viņš vada ne tikai slimnīcu, bet strādā vēl pilsētas saimniecībā. Slimnīcas alga pērn bija 32 640 eiro, bet kā valdes loceklis Liepājas tramvajā viņš nopelnījis 32 000 eiro.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!