Algas

Pēdējā desmitgadē Latvijā strauji samazinājies māsu skaits, kas lielā mērā saistīts ar šīs profesijas pārstāvju zemo atalgojumu, šādu viedokli  pauda Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska.

Mediķu atalgojuma palielināšanā no nākamā gada ir iespējamas "atkāpes", pieļauj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sasaucis ārkārtas sēdi par situāciju Latvijas slimnīcās.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā.

Vasarai ejot uz beigām, sākušās nozaru cīņas par nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu resora skaļi neafišētais mērķis ir nograuzt pēc iespējas lielāku gabalu no aizsardzības jomas finansējuma tā vietā, lai pārskatītu netaisnīgo atalgojumu un nelietderīgos tēriņus pašā iekšlietu sistēmā.

Pieaugot vidējai algai, nākamgad pieaugs arī deputātu atalgojums, kam 2020.gada Saeimas budžetā plānoti papildu 268 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Par darbu svētku dienās nemaksā, virsstundas neapmaksā, diennakts dežūras ir noņemtas, uzraugu skaits samazināts līdz minimumam, un vēl jauna, bet dīvaina kārtība, kā drīkst paņemt pusdienu pauzi – tā Neatkarīgajai situāciju ieslodzījuma vietās raksturo viens no cietuma uzraugiem. Tāpēc daudzi uzraugi jau pametuši darbu ieslodzījuma vietu sistēmā, bet pie darba turas tie, kuriem svarīgi nezaudēt izdienas stāžu. Sabiedrībai ir būtiski zināt, ka ieslodzījuma vietas spēj nodrošināt kārtību un ir drošas, ko savukārt cietumos strādājošie uzraugi apšauba, jo samazinās arī uzraugu un apsargu skaits uz kopējo ieslodzīto skaitu.

Tikai retais valsts kapitālsabiedrības – ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājs strādā vienīgi slimnīcā, kuras darbību vada. Visvairāk dažādu amatu ir Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājai Ilzei Kreicbergai – viņa strādā gan Stradiņa slimnīcā, gan Rīgas dzemdību namā, gan lasa lekcijas divās universitātēs. Virkni dažādu labi atalgotu amatu ieņem arī Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens. Taču vislielāko algu nopelnījis Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis, turklāt viņa gada ienākumu deklarācija atklāj, ka vislielākās slimnīcas vadīšanu var apvienot arī ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, arī tur saņemot algu.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz šim nav iesniegusi Latvijas Radio papildu budžeta pieprasījumu Kultūras ministrijai, jo Latvijas Radio valde tādu nav iesniegusi NEPLP, skaidroja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par publiskajā sektorā nodarbināto personu atalgojuma publiskošanu internetā.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

Latvijā 96% iedzīvotāju pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos, liecina darba portāla "CVMarket.lv" un personālvadības uzņēmuma "Your Move" veiktā aptauja.

Daļu finansējuma pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadā varētu iegūt no veiktajām reformām izglītības sistēmā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.

Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.

Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.