Keris: Lielākā daļa mediķu joprojām ir tālu no konkurētspējīga atalgojuma saņemšanas

Lai gan aptuveni 10% Latvijas medicīnas darbinieku ir Eiropā konkurētspējīgs atalgojums, galvenā problēma ir tajā, ka lielākā daļa joprojām ir tālu no konkurētspējīga atalgojuma saņemšanas, sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Nesen klajā nākušie dati par noteiktu ārstu atalgojumiem, kuri sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošu eiro, nav ne anomālija, ne tikai Latvijai raksturīga īpatnība, uzsvēra Keris, piebilstot, ka, piemēram, Vācijā lielākajai daļai medicīnas personāla atalgojuma diapazons ir no 3000 eiro līdz 21 000 eiro.

Keris arī piebilda, ka informācija par konkrētu ārstu augstajiem atalgojumiem tiek pacelta atkārtoti, atzīmējot, ka iepriekš šis fakts jau tika konstatēts šī gada vasarā, kad tas tika izskatīts Veselības ministrijas darba grupā.

Tā vietā lai lūkotos uz medicīnas personāla atalgojumu kvantitatīvi, Keris mudina ņemt vērā veselības nozarē strādājošo atalgojuma proporcionalitāti pret vidējo darba samaksu valstī. Šajā ziņā Latvija atpaliek no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupas. Latvijā ārstu atalgojums ir aptuveni divas reizes lielāks par vidējo darba samaksu, kamēr OECD valstīs tas ir 2,5 reizes lielāks, uzsvēra Keris, piebilstot, ka līdzīga atšķirība ir novērojama māsu atalgojuma proporcionalitātē.

Attiecībā uz pašreizējajiem medicīnas darbinieku atalgojuma aprēķināšanas parametriem Keris uzskata, ka kritēriji ir godīgi un atalgojums tiek rēķināts atbilstoši OECD valstīs izmantotajiem principiem.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka plānotais atalgojuma pieaugums nākamgad bija paredzēts tieši medicīnas darbiniekiem, kuri saņem minimālās likmes. Viņa atzīmēja, ka mediķiem, kuri saņem vairāk par minimālo likmi, palielinājums absolūtos skaitļos nemainītos un būtu procentuāli mazāks. Proti, ja rezidenta likme par slodzi ir, piemēram, 950 eiro, tad saņemot papildus 20%, viņu atalgojums pieaugtu par 190 eiro. Savukārt, ja ārsts saņem 1500 eiro, tad maksimālais pieaugums būtu vien 12,7% jeb 190 eiro.

No LĀB sniegtās informācijas arī izriet, ka 68% veselības nozares darbinieku strādā virsstundas. Visvairāk virsstundu strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki, kā rezultātā NMPD vienā mēnesī tiek nostrādāti 60 000 virsstundu.

LĀB informācija liecina, ka vecums un relatīvi augstais virsstundu skaits ir divas no problēmām Latvijas veselības aprūpes nozarē. Pašlaik 75,3% ģimenes ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, kamēr vidējais ārsta vecums Latvijā sasniedz 53 gadus. Savukārt 2019.gada otrā ceturkšņa dati liecina, ka mēneša bruto darba samaksa veselības un sociālajā nozarē Latvijā ir 1108 eiro.

Jau ziņots, ka klīniskajās universitātes slimnīcās strādājošajiem ārstiem lielākās algas mēnesī svārstās no 3000 eiro līdz 4000 eiro. Kāda konkrēta ārsta atalgojums pat sasniedz 11 000 eiro. Tāpat arī zināms, ka kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro.