Valdības taupības pasākumus raksturo dažādas epizodes, kas liecina par nekaunības un visatļautības līmeni, TV24 sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Izdevumu samazinājums, bet faktiski mūsu dzīve rāda, ka valsts tēriņi būtiski augs, un tad attiecīgi jāatrod arī kādas rezerves budžetā. Ķeroties pie izdevumu pārskatīšanas, acīmredzams, ka ir jāatrod lielāka ekonomija, jo rezultāts ir tāds pats kā katru gadu - 170 miljoni, patiesībā tā summa ir mazāka - 110-120 miljoni, tāpēc ka tur vēl ir ierēķināta pašvaldību korekcija no nodokļa.
“Ziņojums par izdevumu samazināšanu tiek skatīts valdībā. Agrā rītā tajā dienā, kad notiek valdības sēde, tiek publicēts šis ziņojums uz 345 lapām un sešiem pielikumiem. Lūdzu, varat skatīties un iepazīties! Un tur ar trekniem burtiem ir ierakstīts, ka šis dokuments tapis, konsultējoties ar partneriem, iesaistītajām organizācijām, bet tas process reāli ir bijis tāds, ka mēs esam iesaistījušies tikai fragmentāri, un ja mēs kaut ko esam lūguši, prasījuši, tas nav ņemts vērā,” pastāstīja A. Hermanis, piebilstot, ka šādi tiek strādāts.
Situācija prasa, lai tiktu būtiski samazināti pārvaldes izdevumi, un A. Hermanis uzskata, ka īstenībā tā arī ir, ka valdība baidās tikai no vēlētāja, jo mēs jau iesoļojam tādā priekšvēlēšanu fāzē, ka līdz nākamajām vēlēšanām ir atlicis gads, un ļoti baidās no jebkādām straujām kustībām kaut kur pārskatīt izdevumus. Ja, attiecīgi, pārskatīs algas, tad tur ir kāds elektorāts. Samazinās kaut kur preču vai pakalpojumu tēriņus, tad tur atkal ir kādi regulārie klienti vai sponsori, vai kas, atzina finanšu un nodokļu eksperts.