Nākamgad valsts kultūras darbiniekiem algas pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī

 
©Lauris Aizupietis/F64

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieki, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Sadalot 8,2 miljonus eiro, kas 2020.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.

Savukārt nevalstiskā sektora kultūras darbinieki varēs pretendēt uz jaunrades stipendijām jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā. VKKF 2020.gadā papildus saņems 400 000 eiro jaunrades stipendiju un nevalstisko teātru darbības atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.

"2020. gada budžets kultūras jomā vērsts uz ilgtermiņu un stabilizāciju vairākās KM darbības stratēģiskajās pozīcijās. Mana prioritāte kultūras ministra amatā ir kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšana. Kultūras nozarē strādājošo atalgojums jau labu laiku atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami 14 miljoni eiro. Nākamā gada budžetā esam iekļāvuši teju divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma, šo palielinājumu sajutīs 4353 nozarē strādājošo, komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Viņš solīja, ka darbs pie atalgojuma palielināšanas, kā arī citām prioritātēm, tostarp sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no reklāmas tirgus, turpināsies arī 2021. un 2022.gadā.

KM prioritārajiem pasākumiem 2020.gada valsts budžetā valdība šodienas sēdē lēma piešķirt kopumā 13 miljonus eiro. Rasts papildu finansējums arī Latvijas valsts simtgadē aizsākto iniciatīvu turpināšanai 2020.gadā - Latvijas literatūras eksporta aktivitātēm, Baltijas kultūras fonda darbībai un kinofilmu ražošanai.

Papildu finansējums tiks novirzīts arī kultūrizglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes sakārtošanai - Nacionālo mākslu vidusskolas un Emīla Dārziņa skolas zāles sakārtošanai, kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai. Tāpat būs pieejami līdzekļi Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskās vides attīstīšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra darbības nodrošināšanai un atlīdzībām autoriem par skolās un bibliotēkās veikto reprogrāfisko reproducēšanu.

Kultūras infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai 2020.gadā papildus tiks novirzīti 2 255 513 eiro, lai būtu iespējams nomainīt Rundāles pils jumta segumu un novirzīt finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai.

Lai būtu iespējams sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus, kas plānota no 2021.gada, sabiedriskajiem medijiem 2020.gadā rasti 5 500 000 eiro. Informatīvās telpas drošības pasākumu nodrošināšanai novirzīti papildus 568 490 eiro. Par šo finansējumu paredzēts nodrošināt mākoņtehnoloģiju pakalpojumu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu. 271 000 eiro rasts arī satura veidošanai komerctelevīzijās un radio.

Sabiedrības integrācijas jomā 2020. gadam atbalstīti KM prioritārie pieprasījumi 236 000 eiro vērtībā - gan Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rīcības plāna pasākumu īstenošanai, gan mazākumtautību atbalstam un latgaliešu valodas stiprināšanai. Tāpat rasts priekšlikums, kā būtiski palielināt nevalstisko organizāciju iespējas piesaistīt finansējumu.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām - 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 18,9 miljoni eiro, KM prioritātēm - 13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai - desmit miljoni eiro.

Papildu pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā novirzīti papildu 6,3 miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai - 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim novirzīti pieci miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljoni eiro.

Valsts prezidenta kancelejai novirzīti papildu 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 400 000 eiro, Valsts kontrolei - 500 000 eiro, Augstākajai tiesai - 100 000 eiro, Satversmes tiesai - 900 000 eiro, bet prokuratūrai - 400 000 eiro.

Septiņi miljoni eiro novirzīti aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai - 1,1 miljons eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā novirzīti papildu trīs miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā prasīja papildu 953,5 miljonus eiro.