Lai noturētu speciālistus, valsts pārvaldē maksās lielākas algas

 
©Vladislavs Proškins/F64

Atsevišķu jomu speciālistu noturēšanai valsts pārvaldē ieviesīs īpašu koeficientu atalgojuma palielināšanai - tirgus koeficientu, paredz Valsts kancelejas izstrādātais valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Likumprojektā noteikts, ka tirgus koeficients ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū nepietiekami pieejamu amatu vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā.

Amatus vai jomas, kuriem piemērojams tirgus koeficients, noteiks, balstoties uz atlīdzības pētījumu datiem, amatpersonu atlases procesu rezultātiem un, ņemot vērā amatpersonu mainību noteiktā amatu grupā. Tirgus koeficientu noteiks robežās no 1,1 līdz 1,5 un regulāri pārskatīs.

Līdz ar to amatpersonu vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai varēs piemērot tirgus koeficientu, kas nav lielāks par 1,5, nodrošinot, ka ar koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniegs Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu īpatsvars nevarēs pārsniegt 15% no vienas iestādes nodarbinātajiem.

Plānots, ka Valsts kanceleja reizi gadā savā tīmekļvietnē publicēs amatus vai jomas, kuriem piemērojams tirgus koeficients. Amati tiks publicēti, galvenokārt balstoties uz atlīdzības pētījumu datiem.

Šāds regulējums attiecībā uz tirgus koeficienta nepieciešamību likumprojektā ietverts, ņemot vērā to, ka var būt situācijas, kad augsti kvalificētos amatos būs grūti piesaistīt amatpersonas, jo arī darba tirgū viņu atlīdzība šobrīd ir paaugstināta. Visizteiktākā šāda situācija ir informācijas tehnoloģiju jomā, bet novērojama arī datu aizsardzības, inženiertehnisko darbu, augsta līmeņa finanšu analītiķu, datu analītiķu u.c. jomās.

Valsts kancelejā atzina, ka tirgus koeficients aizstās šobrīd izmantoto speciālo piemaksu "atslēgas cilvēkiem", kuru iespējams noteikt līdz 100% no mēnešalgas.

Jau ziņots, ka Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.

Valsts kancelejā uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.

Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Plānots, ka izcilākie nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū, skaidroja Valsts kancelejā.

Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks