Neatkarīgā / Autori

Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Lietuvas Seima biedrs Artūrs Zuoks iesniedzis likuma projektu, kurā ierosināts valsts finansējumu piešķirt tikai tām privātskolām, kuras ir reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas. Ja šāds projekts tiks apstiprināts, bijušā konservatīvo līdera, Lietuvas ārlietu ministra Gabriela Landsberģa sievas, miljonāres Austējas bizness zaudētu milzīgas valsts dotācijas un būtu jāsamierinās tikai ar maksājumiem no skolēnu vecākiem. Tiesa, bērnu vecāki ienes iespaidīgas summas, kas ir pietiekamas ne tikai villai Grieķijā, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijā bērnudārzos piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos. Savukārt frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Skolēniem māca būvēt un vadīt dronus, rīko militāras nometnes. "Viņiem ir bezgalīgi kara plāni," tā Krievijas rīcību “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv" skaidro televīzijas programmu vadītāja Tatjana Lazareva.

No Čečenijas joprojām pienāk informācija par vietējo iedzīvotāju piespiedu nosūtīšanu uz Ukrainas fronti. Viena no Krievijas armijas rindu papildināšanas metodēm ir spīdzināšana, izmantojot plastmasas caurules un elektriskās strāvas triecienus. Vietnes “Kavkaz.Realii” (kavkazr.com) līdzstrādnieki aptaujājuši vairākus dezertierus no Ziemeļkaukāza un Krievijas dienvidiem par to, kādēļ viņi nolēma bēgt no armijas, kā arī intervēja cilvēktiesību aktīvistu, projekta “Go in the Forest” pārstāvi Ivanu Čuviljajevu.

Mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis par aktuālu diskusiju tēmu ikdienas dzīvē. Somu žurnālists Rosa Laksio pārbaudīja četrus influenceru atzītus mākslīgam intelektam dodamos darba uzdevumus jeb uzvednes. Pētījuma rezultāti publiskoti  Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE interneta portālā “yle.fi”.

ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans 14. janvārī intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja, ka, neskatoties uz ASV militāro atbalstu, Ukrainai būs jāpieņem lēmums samazināt mobilizācijas vecumu līdz 18 gadiem. Kopš pagājušā gada beigām ASV aktīvi uzrunā Ukrainu par nepieciešamību ievērojami samazināt mobilizācijas vecumu no 25 uz 18 gadiem, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “currenttime.tv”.

Eiropas Komisijai, iespējams, būs jāpārskata uzsāktā izmeklēšana pret ASV tehnoloģiju gigantiem “Apple”, “Meta” un “Google” – digitālie milži aicina jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu iejaukties ASV tehnoloģiju gigantu strīdā ar ES “pārmērīgo tiesībsargājošo varu”, atsaucoties uz publisko dokumentu un amatpersonu izteikumu analīzi, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

Indijas varas iestādes vēlas atsaukt savus pilsoņus no Krievijas – Ukrainas frontes. Putins par to var pateikties sev un savai Aizsardzības ministrijai, uzskata Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Konstantīns Eggerts.

Krievija jau ir ieguvusi kontroli pār dažām Ukrainas vērtīgajām litija rezervēm, kopš tā 2022. gadā sāka visaptverošu iebrukumu, tādējādi atņemot Kijivai galveno ekonomisko resursu, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “rferl. org”.

Ziņas, ka amerikāņu multimiljardiera Īlona Maska uzņēmums ”SpaceX” risina sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai nodrošinātu Romai sakarus, izmantojot satelītu interneta pakalpojumu sniedzēja “Starlink” sistēmu, raisījušas bažas Briselē. Kādi ir to cēloņi, skaidro Vācijā bāzētā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Krievijas uzbrukuma iespēja Baltijas valstīm un Polijai nepazūd no militārpersonu, politiķu un ekspertu publiskajām diskusijām. Neraugoties uz reālajiem draudiem, vienīgā valsts Austrumeiropā, kura šobrīd adekvāti uz tiem reaģē, ir Polija. Par to liecina 2024. gadā noslēgtie līgumi par jauna bruņojuma iegādi armijai, informē Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

NATO līderi tiekas Somijas galvaspilsētā Helsinkos, lai apspriestu, kā novērst drošības apdraudējumus Baltijas jūrā, kur bieži tiek bojāti elektrības un telekomunikāciju kabeļi un gāzes cauruļvadi. Eksperts Kristians Buegers no Dānijas prognozē, ko var sagaidīt turpmāk un kā novērst draudus, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā “yle.fi”.

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieki vēl nav izlēmuši, kā izbeigt karu Ukrainā. Trampa svīta bažījas, ka viņu lēmumus par Ukrainu var salīdzināt ar Savienoto Valstu bēgšanu no Afganistānas, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja britu laikraksts "Financial Times" (FT). Laikrakstā pausto viedokli analizē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".

Janvāra sākumā Somijā par četriem procentiem palielinājās pievienotās vērtības nodoklis (PVN) grāmatām. Somijā manāmi pieaug grāmatu cenas. Grāmatu tirgotāji pauž bažas, vai augstās cenas nemazinās vēlmi grāmatas iegādāties un, ja tā, tad kā tas ietekmēs lasīšanas kultūru sabiedrībā, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji kāpinājis alkohola patēriņu. Maksimālais alkohola pārdošanas apjoms Krievijā bijis decembrī, patēriņa maksimums – Jaungada brīvdienās. Gadu mijas un pirmajās jaunā gada dienās Krievijā tauta mirst vidēji par 14% vairāk nekā parastajās darba dienās. Skaitļi liecina, ka trīs Ukrainas kara gadu laikā Krievija ir sasniegusi neapstrīdamus "panākumus" savu iedzīvotāju alkoholizācijā, kas nozīmē, ka 2025. gadā alkohols, visticamāk, nogalinās vairāk cilvēku nekā parasti, atsaucoties uz Krievijas mediju "Sibir.Realii", vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv".

Klaipēdas rajona tiesa Lietuvā notiesājusi lauksaimnieci, kuras bullis nāvējoši ievainoja vīrieti. Saskaņā ar tiesas spriedumu, sieviete notiesāta par nolaidību un likumā noteikto īpašo drošības noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ cita persona zaudējusi dzīvību, raksta kaimiņvalsts interneta medijs "respublika.lt".

Arvien vairāk kritiķu apgalvo, ka Ukrainas kara pašreizējā situācija daļēji ir rezultāts ASV prezidenta Džo Baidena biklajai pieejai, palīdzot Kijivai aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Pārmērīgi noraizējusies par trešā pasaules kara izraisīšanu, Baidena administrācija izvairījās no ātras un lielas ieroču piegādes, kas varētu būt mainījusi kara gaitu galvenajos posmos. ASV starptautisko attiecību un ārpolitikas žurnāls "Foreign Affairs" raksta, ka šie kritiķi tomēr kļūdās, jo nepareizi lasa Putina "sarkanās līnijas".

2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.