Kiberuzbrukuma dēļ fotoelementu iekārtām Eiropas energotīkls varētu būt pakļauts nopietniem draudiem. Izrādās, efektīva uzbrukuma veikšanai saules paneļiem pietiek ar vienu hakeri, vēsta aģentūra "Bloomberg" un Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Izkliedētās enerģijas, jo īpaši fotoelementu iekārtu, pieaugošā popularitāte paver jaunas iespējas kibernoziedzniekiem. Aģentūra "Bloomberg" ceļ trauksmi, ka tas var nopietni ietekmēt elektroenerģijas sistēmas stabilitāti. Draudu mērogs ir tik liels, ka ir iesaistījusies NATO un nolēmusi rīkot īpašas mācības, lai atrastu nepilnības saules paneļu uzstādīšanas sistēmās un sagatavotos šāda veida uzbrukumiem.
Jumta saules sistēmu pieaugums nozīmē miljoniem papildu pieslēguma punktu elektrotīklam, radot milzīgu ievainojamību, ko hakeri var izmantot.
Digitālās drošības ar mākslīgo intelektu darbināmās lietojumprogrammas “atropos.ai” līdzdibinātājs Vangelis Stikass paziņojis, ka zina, kā var tikt apdraudēta Eiropas energotīkla drošība. Izmantojot klēpjdatoru un viedtālruni savās mājās Grieķijā, Salonikos, Stikass apgāja paneļu ugunsmūrus visā pasaulē un ieguva piekļuvi lielākai enerģijai nekā tā, kas plūst caur visu Vācijas elektrotīklu.
"Hakeris - tā ir persona, kas pārbauda programmatūru, lai uzņēmumi varētu novērst tās ievainojamību, ir iekļuvis pietiekami dziļi vadības sistēmās. Tādējādi viņš var izslēgt ierīces, krasi izjaucot līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Šādas pēkšņas izmaiņas var izraisīt tīkla pārslodzi un līdz ar to tā automātisku atslēgšanos," skaidroja "Bloomberg".
Aģentūra norāda, ka mājas fotoelementu iekārtām ir miljoniem jaunu tīkla pieslēguma punktu, kas rada milzīgu lauku kibernoziedzniekiem. Šāda uzbrukuma vissmagākā ietekme varētu būt plaši izplatītas tīkla kļūmes visā Eiropā. Saskaroties ar arvien lielāku kiberuzbrukumu skaitu, šis pieaugošais drauds tīkla operatorus un valdības tur nomodā pat naktīs.
Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, vidējais iknedēļas kiberuzbrukumu skaits enerģētikas uzņēmumiem visā pasaulē divu gadu laikā ir divkāršojies, sasniedzot aptuveni 1100 incidentu nedēļā.
Hakeri izmanto privātmājas tīkla ierīces (piemēram, maršrutētājus, kameras, viedās mājas, kas ir lētas, izplatītas un bieži vien slikti aizsargātas), lai izveidotu slēptu infrastruktūru uzbrukumiem.
"Ārvalstu speciālie dienesti turpinās izmantot civilās SOHO tīkla ierīces, kas pieder maziem uzņēmumiem un privātpersonām. [..] SOHO klase ir ideāli piemērota zemu izmaksu uzturēšanai un pārvaldīšanai, anonīmas, izkliedētas darbības infrastruktūras izveidei," norādījusi Polijas Iekšējās drošības aģentūra.
Kas ir SOHO ierīču klase? Tās ir lētas un viegli lietojamas tīkla ierīces, kas paredzētas galvenokārt individuālajiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un mājsaimniecību lietotājiem. Tie ietver, piemēram, Wi-Fi maršrutētājus, modemus, tīkla diskus, dažas kameras vai "viedās mājas" ierīces.
Veiksmīgs hakeru uzbrukums var radīt ļoti nopietnas sekas, ierobežot iedzīvotāju piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, ūdens pieejamībai. Militārās pretizlūkošanas dienests (MCS) atgādināja par kiberuzbrukumu ūdens attīrīšanas sistēmām, kas atrodas Polijā.
Noziedznieku 2024. gada janvārī publicētajā videoklipā redzams, ka kāds maina rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas procesa parametrus. Ierakstā redzami rūpnīcu nosaukumi, "”Wydmin” notekūdeņu attīrīšanas iekārta". Videoklips bija autentisks, un tā autors ieguva, piemēram, piekļuvi logam, kas ļāva mainīt ūdens hlorēšanas vērtību. Šīs sistēmas operatora reakcija ir šokējoša - sistēmas operators bija informēts par incidentu, bet uzskatīja to par "spontānu nejaušu izmaiņu".
Kopumā 2024. gadā Polijā tika reģistrēti vairāk nekā 111 tūkstoši kiberdrošības incidentu un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams 23% pieaugums. Aiz lielākās daļas incidentu bija Krievija un Baltkrievija. Polija līdz šim veiksmīgi atvairījusi šos uzbrukumus. Polija kiberdrošībai tērē lielāko naudu savā vēsturē - Polijas izdevumi kiberdrošības jomā sasniedz četrus miljardus Polijas zlotu (aptuveni 932 720 000 eiro).
"Risks tiek novērtēts par zemu. Tas ir drauds, kas mums būtu jāuztver daudz nopietnāk," intervijā Kolumbijas enerģijas biržas podkāstam brīdināja Harijs Krejsa, "Carnegie Mellon" Stratēģijas un tehnoloģiju institūta pētniecības direktors Pitsburgā.
Problēmu pamanīja NATO, kas organizēja drošības mācības Zviedrijā, lai atklātu un novērstu nepilnības saules, vēja un ūdens sistēmās. Saskaņā ar "Bloomberg" teikto, tās bija pirmās šāda veida mācības pasaulē, kas tika organizēta saistībā ar karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos un Rietumu spriedzi attiecībās ar Krieviju un Ķīnu - lielāko saules paneļu ražotāju pasaulē.
"Draudi AER (atjaunojamo energoresursu) sistēmām izskatās pilnīgi atšķirīgi no tiem, pie kuriem mēs bijām pieraduši. Ir daudz uzbrukuma iespēju. Šīs sistēmas ir neaizsargātas," sacīja NATO septembra sesiju direktors Fredijs Džonsons Hanbergs.
