2024. gadā Eiropas konteineru ostas ievērojami uzlabojušas savu darbību, atgūstoties no 2023. gadā novērotā krituma. Desmit lielākās Eiropas konteineru ostas apkalpoja gandrīz 65 miljonus TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība, precīza mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu konteinerkuģu un termināļu kravas ietilpību). Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugums ir 5,8 procenti, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl”.
Roterdamas osta, lielākā konteineru osta Eiropā, apstrādāja 13,8 miljonus TEU, kas ir par 2,8 procentiem vairāk nekā 2023. gadā.
Lielāko pārkraušanas lēcienu par 18,3 procentiem reģistrēja HAROPA (Havra, Ruāna, Parīze). Tur tika apstrādāts vairāk nekā 3,1 miljons TEU, pārsniedzot 2022. gadā sasniegto trīs miljonu TEU rekordu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir vērts atgādināt, ka 2024. gadā visas Polijas ostas apkalpoja 3,3 miljonus TEU (+10,3 procenti), bet Gdaņska - 2,3 miljonus TEU (+9,7 procenti)
Saskaņā ar jaunākajiem "Actia Forum" savāktajiem datiem un sagatavoto sarakstu, pārkraušanas apjoma pieaugums Eiropas konteineru ostās ir skaidrojams ar pieaugošo pieprasījumu pēc precēm, stratēģiskām pārmaiņām kuģošanas maršrutos un lielām investīcijām flotē un ostu infrastruktūrā.
Roterdamas ostā arī konteineru kravu tonnāža palielinājās par 2,5 procentiem līdz 133,4 miljoniem tonnu.
Konteineru segmenta izaugsmi var attiecināt uz pieaugošo patēriņu Eiropā. Algu indeksācija līdz ar inflācijas samazināšanos izraisīja iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugumu un pieprasījuma palielināšanos pēc patēriņa precēm un pārtikas.
Kā norādīts "Actia Forum" ziņojumā, konteineru satiksmes pieauguma tendence atspoguļojās stabilā iekšzemes ūdensceļu transporta pieaugumā (+7%), kā arī kuģu piestāšanas skaita pieaugumā Havrā. 2025. gadā galvenā attīstība būs septiņu jaunu TiL MSC portāla celtņu pievienošana 2000. gada ostā (2006. gadā atvērta dziļūdens konteineru osta), kas ievērojami palielinās tās pārkraušanas jaudu.
Lielas pozitīvas pārmaiņas reģistrētas Barselonas ostā. 2024. gadā osta apkalpoja 3,9 miljonus TEU, kas ir par 18,5 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pilna konteineru satiksme ievērojami palielinājās, par 29,1 procentu, pateicoties krīzes Sarkanajā jūrā izraisītajām kuģošanas maršrutu izmaiņām.
Lielāko pārkraušanas kritumu, par 7,8 procentiem (4,2 miljoni TEU), reģistrēja Pirejas osta, tomēr, kā norāda ziņojuma autori, patiesībā šī Grieķijas osta varētu apstrādāt vairāk konteineru, jo ostas sniegtie dati ir balstīti uz datiem no COSCO pārvaldītajiem termināļiem, izņemot Pirejas ostas pārvaldes konteineru termināli.
Gdaņska šodien ir lielākā konteineru osta Baltijas jūrā. Osta investē jaunā T3 konteineru terminālī Baltijas mezglā, kas palielinās jaudu un gada jaudu līdz 4,5 miljoniem TEU.
Saskaņā ar "Actia Forum", analizējot PMI (iepirkumu menedžeru indekss, izceļ ikmēneša piedāvājuma un pieprasījuma tendences tādās nozarēs kā ražošana un pakalpojumi), ir skaidrs, ka ekonomiskais noskaņojums gan eirozonā, gan pasaules ekonomikā lielākoties saglabājas zem neitrālā 50 punktu līmeņa.
Gada sākumā bija optimistiskāka prognoze, un globālais PMI janvārī sasniedza 50,1 punktu, kas liecina, ka pasaules ekonomika nedaudz aug, lai gan ļoti lēni. Ja PMI saglabāsies pastāvīgi virs 50, tas nozīmēs labākus ekonomiskos apstākļus, pieprasījuma pieaugumu un potenciālu ekonomikas izaugsmi visā pasaulē.
Kopš kara sākuma Ukrainā, kas izraisīja ģeopolitisku spriedzi, PMI ir samazinājies. 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu bija neliels pieaugums, kam bija neliela ietekme uz tirgu, tostarp konteineru pārkraušanu. Kopumā tas liecina, ka uzņēmējdarbības apstākļi neuzlabojas un nepasliktinās, bet tas norāda, ka pasaules ekonomika stabilizējas vājā, bet pozitīvā virzienā. Tas varētu nozīmēt turpmāku atveseļošanos Eiropas konteineru tirgū 2025. gadā.
Cita lieta ir jaunā ASV tirdzniecības politika. Ostas darbinieki visā Eiropā tagad analizē, kā šī politika ietekmēs viņu darbu.
