Krievija aktīvi attīsta dzelzceļa satiksmi okupētajās Ukrainas teritorijās. Tā plāno uzsākt kravu pārvadājumus starp Krievijas Federāciju un Melitopoli. Sākusies Mariupoles–Rostovas atzara uzlabošana uz okupēto Krimu un pat dzelzceļa satiksmes atvēršana starp anektēto pussalu un Baltkrieviju. Par to, kā okupācijas iestādes gatavojas izmantot dzelzceļu un kādā stadijā ir būvniecība, vēsta “Radio Brīvība” interneta portāls "currenttime.tv", atsaucoties uz Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".
Par kravu satiksmes uzsākšanu starp Krievijas Federāciju un okupēto Melitopoli paziņoja bijušais Mariupoles mēra padomnieks un tagad Okupācijas izpētes centra vadītājs Petro Andrjuščenko. Pēc viņa teiktā, jau tiek gatavots Mariupoles dzelzceļa ritošais sastāvs, bet darbi notiek dzelzceļa būvniecībā no Krievijas pilsētas Rostovas pie Donas līdz anektētajai Krimai.
Kravas vagoni jau ir pārvirzīti no Aslanovo stacijas Mariupoles reģionā uz vietējo ostu, apgalvoja P. Andrjuščenko. Vagonus, kuri tiek gatavoti satiksmei ar Melitopoli un pēc tam ar Krimu, palaidīs uz sliedēm tuvākajās nedēļās.
Zaporižjas reģionālās militārās administrācijas pārstāvis Aleksandrs Kovaļenko sacīja, ka 2024. gadā okupācijas iestādes būvē dzelzceļu okupētajā Donbasa daļā. Viņi nesāka no nulles, bet rekonstruēja jau esošās sliedes. Dzelzceļa maršruts no Doneckas apgabala ved uz Rozivku Zaporižjas reģionā, pēc tam uz Tokmaku un Melitopoli.
"Tagad viņi neizmanto vai daļēji neizmanto posmu no Volnovahas līdz Melitopolei, jo tas faktiski atrodas gar aktīvās karadarbības līniju Zaporižjas frontes sektorā. Tāpēc pagājušajā gadā viņi sāka būvēt dzelzceļu no Doneckas apgabala uz Berdjansku. Cik man zināms, jau ir uzbūvēti vairāki desmiti kilometru. Viens atzars ies lejā pie Azovas jūras, tuvāk Berdjanskai. Tie ir Novopetrovkas, Staropetrovkas ciemati. Starp citu, tur no Padomju Savienības laikiem ir militārais poligons. Un tad viņi faktiski apstājās. Tas nozīmē, ka no Osipenko ciema uz Jakimovkas pusi vai Melitopoli atzaru tālāk nebūvē," sacīja A. Kovaļenko.
Saskaņā ar satelīta attēliem, dzelzceļa būvniecība nenotiek tālāk par Osipenko ciematu Zaporižjas reģiona Berdjanskas rajonā, piebilda administrācijas pārstāvis.
"Viņi tagad ir koncentrējušies Doneckas virzienā. Un mēs saprotam, kāpēc. Jo tagad tur notiek vissīvākās cīņas. Viņi apstājās, nosacīti, Osipenko, Novopetrovkas, Staropetrovkas apgabalā. Tas nozīmē, ka viņi pat neuzbūvēja atzaru līdz Berdjanskai," viņš skaidroja.
Dzelzceļu, kas jau atrodas Zaporižjas reģiona okupētajā daļā un kuru plānots uzbūvēt papildus, līdztekus militārajai loģistikai, okupācijas iestādes izmantos kultūraugu ražas izvešanai.
"Tā ir graudu raža, ko viņi jau vairākus gadus novāc un eksportē no īslaicīgi okupētā Zaporižjas reģiona caur Krimu vai caur Berdjanskas un Mariupoles ostām. Protams, nekādu pasažieru pārvadājumu. Tikai kravas," sacīja A. Kovaļenko.
Zaporižjas pilsētas domes deputāts Dmitrijs Kirilčuks arī atzīmēja, ka no Osipenko ciema dzelzceļu var sadalīt divos atzaros. Viens no tiem vestu uz militāro poligonu, bet otrs - uz Melitopoli.
"Šis dzelzceļa posms no Mariupoles līdz Berdjanskai jāpabeidz līdz Trojanijas ciemam, desmit kilometru attālumā no Berdjanskas. Pēc tam tam vajadzētu virzīties tālāk uz Melitopoli un beigties līdz ar Jakimovku. Viņi veic galveno uzdevumu - izveidot munīcijas piegādi. Tāpēc Osipenko ciema apgabalā atzars ved uz Novopetrovskas mācību laukumu," viņš sacīja.
Melitopole ir liels bruņots Krievijas armijas centrs, tāpēc okupantiem ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt dzelzceļa būvniecību, uzskata deputāts.
"Patiesībā tas ir liels mezgls, liela munīcijas noliktava. Un viņiem tieši Melitopolei ir vissvarīgākā stratēģiskā funkcija kā šīs loģistikas ķēdes neatņemamai sastāvdaļai gar Azovas piekrasti. Tad šī dzelzceļa līnija pēc Melitopoles ved uz okupēto Krimu. Galvenais mērķis ir atrisināt problēmu ar munīcijas piegādi, lai apmierinātu austrumu un dienvidu frontes vajadzības," uzsvēra D. Kirilčuks.
Hersonas reģionālās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jurijs Soboļevskis sacīja, ka loģistikas maršrutu attīstība ir viena no augstākajām prioritātēm okupācijas administrāciju darbā.
"Viņi izmanto sagrābto infrastruktūru, ieskaitot dzelzceļu Džankojas un Kalančakas virzienā. Dzelzceļa stacija ir loģistikas ceļš munīcijas piegādei Krievijas militārpersonām, es domāju no Krimas. Tur vienmēr ir bijis daudz militāro aktivitāšu. Un atpakaļceļā no šīs stacijas uz Krimu vagoni izveda izlaupīto īpašumu," viņš sacīja.
Dzelzceļa sliedes, kas uzbūvētas Hersonas okupētajā daļā, viņi vēlas integrēt Krievijas infrastruktūrā. Šādi darbi jau tiek veikti.
"Viņi izveidos ļoti spēcīgu loģistikas centru Heničeskā, kas savienosies ar dzelzceļu un autoceļiem. Tiek teikts, ka tas it kā ir paredzēts iedzīvotājiem, bet patiesībā tas dod viņiem iespēju pastiprināt filtrēšanas pasākumus, pārvietojot cilvēkus, jo ir plānoti pārsēšanās punkti no dzelzceļa uz autotransportu un autobusiem. Protams, to ir daudz vieglāk kontrolēt vienā vietā. Viņi arī nākotnē plāno izmantot mūsu dzelzceļa savienojumus militārajai loģistikai. Tas ir galvenais mērķis, lai uzlabotu viņu militārās spējas šajā virzienā," uzskata J. Soboļevskis.
Mariupoles pilsētas domes deputāts Dmitrijs Zabavins sacīja, ka dzelzceļa attīstība okupētajās teritorijās tagad ir Krievijas prioritāte, jo tādā veidā viņi vēlas radīt 100% alternatīvu Kerčas tiltam: "Diemžēl viņiem ir zināmi panākumi šajā virzienā. Ne velti okupanti sāka slēpties aiz pasažieru pārvadājumiem. Viņi nesen sniedza informāciju, ka plāno veikt garus pasažieru maršrutus no Maskavas, Sanktpēterburgas uz Krimu."
Neskatoties uz dzelzceļa būvniecību, krievi saviem militārajiem pārvadājumiem joprojām izmanto autoceļus ap Mariupoli, sacīja D. Zabavins. Tas dod pamatu uzskatīt, ka dzelzceļa satiksme nevar pilnībā aizstāt automobiļu satiksmi pa ceļiem: "Militārā tehnika periodiski tiek transportēta gar Mariupoles krastmalu. Tas norāda, ka viņi joprojām pat nav īstenojuši savu plānu par apvedceļa būvniecību garām Mariupolei, izvairoties no iebraukšanas pilsētā. Kāpēc viņiem tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka tehnikas kustība tiek fiksēta bet, ja viņi to pārvietos ārpus pilsētas, tad attiecīgi šī kustība tiks paslēpta."
Tikmēr Krimas okupācijas iestādes paziņojušas par gatavību atvērt dzelzceļa savienojumu starp anektēto pussalu un Baltkrieviju. Krievijas ieceltais Krimas premjerministra vietnieks Georgijs Muradovs atzīmēja, ka sarunas par dzelzceļa sakariem notiek apmēram divus gadus un, iespējams, jau ir zināmas iestrādes. Pēc viņa teiktā, līdz tūrisma sezonas sākumam plānots organizēt īpašus vagonus tiem, kas vēlas no Baltkrievijas doties uz anektēto Krimu, un, ierodoties Krievijā, tie tiks pievienoti vilcieniem, kas dodas uz pussalu.
Krimā tiek arī ziņots, ka vilciens uz Minsku brauks "caur Krievijas jaunajām teritorijām".
Transporta eksperts Maksims Garduss uzskata, ka šādi būvēt jaunus dzelzceļus nav ekonomiska pamatojuma.
"Ne tik daudz preču pārvietojas no dienvidiem uz ziemeļiem pa šo maršrutu. Nekas īpašs, kas tiek ražots Donbasā, tik milzīgos apjomos netiek eksportēts uz Baltkrieviju, lai būvētu jaunus ceļus. Ja mēs runājam par kūrorta vietām un Krimu, viņi atkal ceļo ar vilcienu no Krievijas teritorijas. Es ļoti šaubos, ka tūristu plūsma no Baltkrievijas uz Krimu ir tik milzīga, ka ar esošo infrastruktūru tam nepietiek," viņš sacīja.
No otras puses, Krievija ir ieinteresēta būvēt ceļus ne tikai okupētajās dienvidu teritorijās, bet arī citos reģionos, ar galveno mērķi izveidot rezerves maršrutus, lai atbalstītu fronti, pieļāva eksperts.
"Ir tāda lieta kā rokādes ceļi, kas tiek būvēti paralēli frontes līnijai," skaidroja eksperts. "Tas nodrošina ātru karaspēka un aprīkojuma pārvietošanu gar karadarbības līniju no ziemeļiem uz dienvidiem, no dienvidiem uz ziemeļiem. Dzelzceļa būvniecība caur īslaicīgi okupētajām teritorijām dienvidos uz Krimu un pēc tam uz Belgorodas, Rostovas reģioniem Krievijā vai pat uz Baltkrieviju principā iekļaujas šādas rokādes maģistrāles izveides loģikā. Tā ir bojāta Donbasa infrastruktūra, kur dažreiz nav iespējams atjaunot tiltu apšaudes vai iznīcināšanas dēļ. Iznīcinot galvenos loģistikas centrus, tas rada Krievijai rezerves maršrutus. Tā kā frontes līnija principā iet no Baltkrievijas robežas līdz pat dienvidiem, līdz Melnajai jūrai, tas atkal iekļaujas šajā loģikā," skaidroja transporta eksperts.
Dzelzceļa būvniecība uz Krimu caur okupētajiem Ukrainas reģioniem varētu izmaksāt no 90 līdz 160 miljardiem rubļu, janvārī sacīja Krievijas Nacionālā transporta un infrastruktūras pētniecības centra prezidents Pāvels Ivankins. Pēc viņa teiktā, izeja no anektētās Krimas tiek nodrošināta caur Džankojas un Novoaleksijevkas virzienu uz Zaporižjas reģiona okupēto daļu. Turklāt daži posmi būs jāatjauno, kā arī jāveido vairāki savienojoši atzari.
Pilnu materiālu var izlasīt “Radio Liberty” Ukrainas dienesta tīmekļa vietnē.
