Māris Krūmiņš / Autori

ASV 45. prezidents Donalds Tramps, neraugoties uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, ir un paliek republikāņu galvenais kandidāts partijas nominācijai nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā prezidenta Džo Baidena zemo popularitāti un droši vien ar vecumu saistītās veselības problēmas, kas reizēm noved pie tā, ka valsts līderis atrodas “paralēlā realitātē”, CNN norāda, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā ir ļoti reāla.

Viens no Kremļa lielākajiem “vanagiem”, Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs jau atkal piedraudējis, ka Maskava varētu pielietot kodolieročus – tas notiktu gadījumā, ja Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums izrādīsies veiksmīgs un tiem izdosies iekarot “Krievijas teritoriju”.

“Drīzāk agrāk nekā vēlāk Beļģija var beigt pastāvēt [kā vienota valsts],” raksta izdevums “Politico.eu”, norādot, ka muskuļus turpina audzēt Flandrijas politiskās partijas, kas atbalsta šī Beļģijas ziemeļu reģiona neatkarību un atšķelšanos no dienvidu daļas – Valonijas. Jāatgādina gan, ka runas par Beļģijas sabrukumu klīst jau sen, un šīs valsts iedzīvotāji ar ironiju saka, ka esot tikai trīs lietas, kas vieno flāmus un franciski runājošos valoņus – futbola izlase (“Sarkanie velni”), alus un karalis.

Beidzamā mēneša laikā vairākos Vācijas galvaspilsētas Berlīnes atklātajos peldbaseinos notikuši konflikti ar daudzu cilvēku iesaistīšanos. Tas licis pilsētas varasiestādēm pieņemt lēmumu – peldbaseinu apsaimniekotājiem ir jānolīgst apsardzes darbinieki un jāreģistrē apmeklētāju identifikācijas kartes, lai kādu incidentu gadījumā pēc iespējas ātrāk varētu identificēt kārtības traucētājus.

Portāls “nra.lv” šonedēļ jau rakstīja par Norvēģijas kreiso radikāļu partijas “Rødt” (“Sarkanie”) līderi Bjērnaru Moksnesu, kuram no amata nācās atkāpties pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas, ka viņš Oslo lidostā kādā veikalā nozadzis “Hugo Boss” saulesbrilles. Izdevums “Politico” atgādina arī par citiem skandaloziem politiķu demisiju iemesliem.

Šī mēneša intensīvie un ilgstošie karstuma viļņi Eiropas dienvidos, ASV un Āzijā (Ķīnā un Japānā) atkal uzjundījuši runas par globālajām klimata pārmaiņām un cilvēces lomu tajās. Šonedēļ publicētajā Pasaules laikapstākļu ietekmes grupas (WWAG) ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē ar šādiem apstākļiem, kurus pagaidām vēl uzskatām par ekstrēmiem, nāksies rēķināties aizvien biežāk.

Ar neiepriecinošiem rezultātiem noslēgusies ikgadējā gulbju skaitīšana Temzā, kas ir viena no senākajām karaļnama tradīcijām. Konstatēts, ka jauno (pēdējā perējuma) gulbju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 40%. Taču tas bija sagaidāms, jo kopš pagājušā gada Apvienotajā Karalistē plosās putnu gripa, kas nesaudzē arī karaļa Čārlza III īpašumā oficiāli esošos gulbjus.

Igaunijas Kultūras ministrija nākusi klajā ar neviennozīmīgi vērtētu ierosinājumu. Tā vēlas, lai cilvēki, kuri saņēmusi patvērumu valstī un uzsākuši apmācības tās finansētos igauņu valodas kursos, atmaksātu izdevumus gadījumā, ja mācības pārtraukuši bez attaisnojoša iemesla. Šo ieceri kritizējusi gan Igaunijas Bēgļu padome, gan Integrācijas fonds, kas organizē kursus.

No Norvēģijas radikāli kreisās partijas “Rødt” (“Sarkanie”) vadītāja amata bijis spiests atkāpties tās ilggadējais līderis Bjērnars Moksness. Pirms mazliet vairāk nekā mēneša viņš tika pieķerts, nozogot “Hugo Boss” saulesbrilles vienā no Oslo starptautiskās lidostas veikaliem. Parlamenta deputāta mandātu Moksness gan saglabās.

Pēc svētdien Spānijā notikušajām parlamenta vēlēšanām iestājies politiskās nenoteiktības laiks, jo nedz labējo, nedz kreiso spēku blokiem nav vairākuma valdības izveidošanai nepieciešamā deputātu mandātu skaita. Lai gan vēlēšanās uzvarējusi konservatīvā Tautas partija (PP) un tās līderis Alverto Nunjess-Feiho paudis gatavību ķerties pie valdības veidošanas, lielākas izredzes saglabāt premjera amatu ir sociālistu (PSOE) vadītājam Pedro Sančesam, kura zaudējums vēlēšanās nav izrādījies tik smags, kā to prognozēja socioloģiskās aptaujas.

Neraugoties uz Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas rekomendāciju, ne visas Tallinas skolas vasarā atvērušas savus sporta laukumus un stadioniņus visiem, kuri vēlētos nodarboties ar sportu. Vairāku mācību iestāžu vadītāji pauduši bažas, ka pusaudži, palikuši bez uzraudzības, varētu izdemolēt sporta laukumus.

Jau šīs nedēļas nogalē arī Spānija var pievienoties to Eiropas valstu grupai, kurās beidzamajā laikā pie varas nākušas izteikti labējas valdības – Itālijai, Zviedrijai, Somijai. Socioloģiskās aptaujas pirms svētdien paredzētajām vēlēšanām liecina, ka uzvaru tajās gūs konservatīvā Tautas partija, taču valdošo koalīciju tā spēs izveidot tikai kopā ar galēji labējo populistu partiju “Vox”.

Vācijas varasiestādēm izdevies arestēt četrus cilvēkus, kuri pagājušā gada novembrī ielauzās vienā no Bavārijas muzejiem un nozaga retu, vairāk nekā divus tūkstošus gadu vecu monētu kolekciju – tā saukto “Ķeltu zeltu”. Tomēr nolaupītās senlietas, kuru vērtība varētu sasniegt 1,6 miljonu eiro, nav atgūtas, turklāt kļuvis skaidrs, ka vismaz daļu monētu zagļi ir pārkausējuši.

Beidzamo desmit gadu laikā Igaunijas cietumos ieslodzīto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi un pašlaik, pirmo reizi vēsturē kopš neatkarības atgūšanas, nepārsniedz 2000 cilvēku. Valsts trijos cietumos kopā vietas ir vairāk nekā 3000 ieslodzītajiem, taču pagaidām par kāda cietuma slēgšanu varasiestādes nedomā.

Aizvien lielāks skaits britu baznīcu vairs neliedz savās telpās ienākt suņiem. Vairumā dievnamu gan suņi joprojām nav gaidīti dievkalpojumu laikā, taču ir arī atsevišķi izņēmumi. Viens no galvenajiem iemesliem šai pēkšņajai “dzīvnieku mīlestībai” ir baznīcas vēlme piesaistīt jaunus draudžu locekļus.

Līdz šim Igaunijā bezmaksas piens tika nodrošināts visiem skolēniem, taču, sākot ar nākamo gadu, tas pienāksies vien līdz sestajai klasei. Iemesls ir klasiskais – naudas trūkums. Bezmaksas piena programma daļēji tiek finansēta par Eiropas Savienības naudu, taču Briseles piešķirtie līdzekļi netek indeksēti atbilstoši inflācijai un cenu kāpumam. Tā rezultātā vairāk būtu jātērējas Igaunijas valdībai, kas to nevarot atļauties.

Austrālijā joprojām nerimstas ažiotāža ap dīvaino metāla cilindru, kas pagājušās nedēļas nogalē no Indijas okeāna tika izskalots kontinenta rietumu piekrastē. Varasiestādes, kas konstatējušas, ka atradums nav toksisks, sliecas domāt, ka tā ir kādas kosmiskās nesējraķetes pirmo pakāpju atlūza, turklāt domājams, ka raķete piederējusi Indijai.

Dienu pēc izstāšanās no vienošanās, kas ļāva eksportēt Ukrainas graudus no šīs valsts Melnās jūras ostām, Krievija nākusi klajā ar brīdinājumu, ka jūras ziemeļrietumu daļā situācija atkal ir nedroša. Acīmredzot tā ir vienlaikus atbilde un brīdinājums Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš mudinājis starptautisko sabiedrību atrast risinājumu, lai turpinātu labības eksportu pat tad, ja to neatbalsta Krievija.

Beidzamajos gadu desmitos Vācijas sabiedrība aizvien pesimistiskāk uztver aicinājumus sarīkot šajā valstī olimpiskās spēles. Taču valsts vadošā sporta organizācija – Vācijas olimpiskā sporta konfederācija (“DOSB”) šādus plānus nav atmetusi, taču mainījusi taktiku un jau uzsākusi kampaņu, lai mainītu sabiedrisko domu.

Zādzības veikalos ir kļuvušas par īstu sērgu Igaunijas mazumtirgotājiem, bet policijas rekomendācija ir viena – algojiet vairāk apsargu! Tirdzniecības darbinieku novērojumi liecina, ka veikalu zagļi kļuvuši organizētāki un profesionālāki, turklāt visi jau sen ielāgojuši – ja nozagto preču vērtība nesasniedz 200 eiro, tad kriminālatbildība viņiem nedraud.

Eiropas dienvidu valstis šonedēļ piemeklēs jauns karstuma vilnis, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 grādu atzīmi. Svelme Itālijā, Grieķijā, Balkānu valstīs un Spānijā nerimstas jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un daudzviet varas iestādes vairs ne rekomendē, bet stingri uzstāj, lai, saulei spoži spīdot, ļaudis pēc iespējas vairāk uzturētos iekštelpās. Tūkstošiem pārkarsušu cilvēku jau nācies sniegt medicīnisko palīdzību.

Pagājušajā mēnesī aizsaulē aizgāja ilggadējais Itālijas premjerministrs, viens no ietekmīgākajiem un arī turīgākajiem valsts uzņēmējiem Silvio Berluskoni. “Forbes” viņa aktīvu vērtību lēš vairāk nekā sešu miljardu eiro apmērā, un kļuvis zināms, ka lielāko mantojuma daļu saņems Berluskoni vecākie bērni no pirmās laulības – Marina un Pjērs Silvio, kuriem jau gadiem ilgi ir nozīmīgi amati uzņēmēja savulaik izveidotajā holdingā “Fininvest”.