Eiropas dienvidu valstis šonedēļ piemeklēs jauns karstuma vilnis, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 grādu atzīmi. Svelme Itālijā, Grieķijā, Balkānu valstīs un Spānijā nerimstas jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un daudzviet varas iestādes vairs ne rekomendē, bet stingri uzstāj, lai, saulei spoži spīdot, ļaudis pēc iespējas vairāk uzturētos iekštelpās. Tūkstošiem pārkarsušu cilvēku jau nācies sniegt medicīnisko palīdzību.
Lai gan dienvidnieki jau ir pieraduši, ka vasarās dienas vidū vislabākais ir atpūsties vēsās telpās, kur darbojas gaisa kondicionēšanas iekārtas (atcerēsimies Spānijas siestu, kuras laikā dzīve ielās pamirst un slēgtas ir gan kafejnīcas, gan veikaliņi), pašlaik notiekošais šķiet par traku pat viņiem. “Mūžā neatceros, ka šāda tveice būtu saglabājusies tik ilgu laiku,” sarunā ar AFP sacījusi kāda Romā dzīvojoša pensionāre, atzīstot, ka globālo klimata izmaiņu sekas nu redzamas kā uz delnas. Visu pagājušās nedēļas otro pusi gaiss Mūžīgajā pilsētā ik dienu sakarsa līdz 36, reizēm 38 grādiem, bet meteorologi droši prognozē, ka šajā nedēļā tiks pārspēts 2007. gada augustā sasniegtais karstuma rekords Romā - 40,5 grādi. Vēl vairāk - atsevišķas prognozes liecina, ka temperatūra varētu pakāpties pat līdz 43 grādu atzīmei.
Itālijas valdība aicinājusi iedzīvotājus laikā no 11.00 līdz 18.00 tiešos saules staros uzturēties pēc iespējas mazāk. Itāļu laikraksti norāda, ka daudzi cilvēki tā arī rīkojas, taču ir viena liela problēma - tūristi. Cilvēki, kuri jau sen gaidījuši atvaļinājumu un tagad ieradušies Romā, Florencē vai kādā citā Itālijas pilsētā, vēlas aplūkot visus tos apskates objektus, kas nu kārtīgam sevi cienošam tūristam ir jāaplūko, nevis sēdēt vēsā viesnīcas numuriņā, raksta “La Stampa”. “Viņi te ģībst kā mušas. Letālu gadījumu, par laimi, nav bijis, taču regulāri nākas saukt mediķus, lai palīdzētu kādam saulē pārkarsušam Itālijas viesim. Biežāk gan tiekam galā paši - jo aukstā ūdens rezerves ir pietiekamas,” stāstījusi kāda ekskursiju vadītāja. Tādēļ Itālijas valdība apsver iespēju ņemt piemēru no Grieķijas amatpersonām. Tur kopš piektdienas svelmainākajās diennakts stundās slēgta pieeja Akropolei, jo citādi atturēt tūristus no ilgstošas atrašanās saulē neesot bijis iespējams un mediķi sūdzējušies, ka no karstuma dūriena cietušo skaits sniedzies desmitos cilvēku. Veldzēšanās pilsētu strūklakās vai galvas pabāšana zem dzeramā ūdens krāna ir tikai mirkļa risinājums, jo šādā svelmē organisms ūdeni zaudē ātrāk, nekā cilvēks to ir spējīgs uzņemt, skaidrojuši mediķi.
Pagājušās nedēļas karstuma vilnim meteorologi bija devuši nosaukumu “Cerbers”. Sengrieķu mitoloģijā tā sauca negantu trīsgalvainu suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā. Šīs nedēļas karstuma vilnis savukārt iedēvēts par “Haronu” - tajā pašā sengrieķu mitoloģijā tas bija pārcēlājs, kas mirušo dvēseles nogādāja pāri Stiksas upei viņpasaulē. Dažiem šādas analoģijas varētu šķist pārāk biedējošas un pārspīlētas. Taču, kā norāda “Reuters”, tās ir īsti vietā, jo vairāki pētījumi liecina, ka pagājušā gada karstuma viļņu dēļ visā Eiropā aptuveni 61 000 cilvēku varētu būt miruši pāragrā nāvē. Atšķirībā no zemestrīcēm vai līdzīgām dabas stihijām, skaidri pateikt, ka tieši pārkaršana bijusi nāves cēlonis, ir ļoti sarežģīti, tomēr zinātniekiem ir izstrādāta metodika, lai ar augstu ticamības pakāpi varētu apgalvot - ja konkrētais cilvēks būtu izvairījies no karstuma dūriena, viņa mūžs būtu varējis būt ilgāks. Riska zonā, protams, atrodas gados veci cilvēki, kā arī tie, kuri jau sirgst ar kādām hroniskām kaitēm, jo pārkaršana esot ļoti spēcīgs katalizators, lai tās kļūtu akūtas.
Itāļu meteorologs Džūlio Beti sarunā ar BBC sacījis, ka jaunais karstuma vilnis savu maksimumu sasniegs laikā no 19. līdz 23. jūlijam, turklāt pašlaik neesot ne mazāko garantiju, ka drīzumā tam nesekos vēl viens. Saskaņā ar Beti teikto, lielākā svelme šajās dienās gaidāma Itālijā, Grieķijā, Turcijā un Balkānu valstīs. Tas, vai Sardīnijā un Sicīlijā gaisa temperatūra patiešām pakāpsies līdz 48 grādu atzīmei (tā tika prognozēts pagājušās nedēļas sākumā), pašlaik vēl nav skaidrs. Taču šaubu par to, ka lielā daļā Itālijas tā vairākas dienas pēc kārtas pārsniegs 40 grādus, neesot nekādu. Līdzīgi laika apstākļi valdīs arī Spānijas dienvidos.
AP uzsver, ka karstuma rekordi šajās dienās tiek (un, visticamāk, arī tiks) pārspēti arī Austrumeiropā - konkrēti Čehijā un Polijā. Bet, ja raugās plašāk, tad nebijusi svelme skārusi arī ASV rietumu štatus no Kalifornijas līdz pat Teksasai. Arizonas galvaspilsētā Fīniksā jau 16 dienas pēc kārtas gaiss sakarsis līdz vismaz 43 grādiem pēc Celsija. Arī pasaules otrā malā - Japānā - izsludināts brīdinājums par ārkārtēju karstumu, kas Tokijā un tās apkaimē var nozīmēt gaisa temperatūras paaugstināšanos virs 40 grādu atzīmes.
