Šī mēneša intensīvie un ilgstošie karstuma viļņi Eiropas dienvidos, ASV un Āzijā (Ķīnā un Japānā) atkal uzjundījuši runas par globālajām klimata pārmaiņām un cilvēces lomu tajās. Šonedēļ publicētajā Pasaules laikapstākļu ietekmes grupas (WWAG) ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē ar šādiem apstākļiem, kurus pagaidām vēl uzskatām par ekstrēmiem, nāksies rēķināties aizvien biežāk.
Bet Kopenhāgenas universitātes zinātnieki nākuši klajā ar vēl biedējošāku prognozi par drīzu (tuvāko gadu desmitu laikā) Golfa straumes apstāšanos, kas Ziemeļeiropā var novest nevis pie karstuma viļņiem, bet gan ievērojamas temperatūras pazemināšanās.
WWAG darbojas klimata zinātnieki no ASV, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes, vēsta CNN. Viņi izmantojuši pašu izstrādātas datorprogrammas, lai modelētu situāciju, kāda tā būtu, ja cilvēce jau vairāk nekā 100 gadu garumā neiepludinātu atmosfērā aizvien vairāk un vairāk siltumnīcefektu pastiprinošās gāzes. Jāatgādina, ka tas novedis pie planētas sasilšanas par aptuveni 1,2 grādiem pēc Celsija (salīdzinot ar pirmsindustriālo ēru). Turklāt ar katru gadu šis process paātrinās, un, ja nekas nemainīsies (netiks būtiski samazināts atmosfērā nonākošo kaitīgo izmešu daudzums), līdz gadsimta beigām planēta var sakarst par vēl 1,2 grādu. Tā vismaz uzskata tie, kuri ir pārliecināti, ka šī sasilšana ir tiešs cilvēka darbības rezultāts. Ir gan arī citi zinātnieki (viņu gan ir mazāk), kuri atgādina, ka arī tad, kad cilvēki fosilo kurināmo nededzināja, pasaule cikliski pieredzēja te ledus laikmetus, te sasilšanu, un arī pašlaik novērojamās pārmaiņas tikpat labi varētu būt dabīgs process, kurā cilvēces loma ir niecīga.
Lai nu kā, bet WWAG ziņojumā paustais secinājums ir nepārprotams - bez cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām šādi karstuma viļņi būtu faktiski neiespējami, vēsta BBC. Aplēses liecina, ka klimata pārmaiņas lielāko iespaidu atstāj uz Eiropu - bez tām karstuma viļņu vidējā temperatūra būtu par 2,5 grādiem zemāka. Ziemeļamerikā šis rādītājs ir divi grādi, bet Ķīnā - viens grāds. Ja klimata izmaiņas izdotos apstādināt, tad šādi ekstrēmi karstuma viļņi Eiropas dienvidus turpinātu piemeklēt vidēji reizi desmit gados, bet Ziemeļameriku - reizi 15 gados. Taču, šīm izmaiņām turpinoties un gaisa temperatūrai paaugstinoties par diviem grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, jārēķinās, ka tādi var būt ik pa pieciem gadiem vai pat katru otro gadu.
“Šis pētījums apstiprina to, ko mēs zinājām jau iepriekš. Tas demonstrē, cik liela loma klimata pārmaiņām ir tajos procesos, ko mēs novērojam pašlaik,” sarunā ar CNN sacījusi britu pētniece Frīderike Oto. Viņa uzsvērusi, ka galvenais uzdevums ir bremzēt planētas sasilšanu, pārstājot dedzināt fosilo kurināmo. Taču pašlaik nešķiet, ka šajā jomā izvirzītos mērķus patiešām izdosies sasniegt, tādēļ cilvēcei neatliks nekas cits kā mēģināt pielāgoties dzīvei ekstrēmos laikapstākļos, jo šādi karstuma viļņi vairs nav un nebūs nekāds retums.
Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness klimata centra pētniece Džūlija Aridži, kura ir viena no ziņojuma autorēm, atgādinājusi, ka karstums ir viens no nāvējošākajiem katastrofu veidiem, vēsta BBC. Tas ir ļoti nopietns drauds dzīvībai, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri sirgst ar kādām hroniskām slimībām. Vienā no nesen publicētiem pētījumiem norādīts, ka 2022. gada karstuma viļņu dēļ Eiropā vien pāragri miruši vairāk nekā 61 000 cilvēku. Aridži sacījusi, ka ir jāmeklē veidi, kā atdzesēt pilsētas, tostarp ieteicams tajās stādīt vairāk koku. Tāpat viņa aicinājusi būvēt karstumizturīgas mājas un veidot tā sauktos vēsuma centrus, lai spēcīgas svelmes laikā cilvēkiem būtu kur meklēt pajumti un atveldzēties. Taču, runājot par beidzamajās nedēļās plaši pieminēto “El Ninjo” (tas noved pie Klusā okeāna tropisko ūdeņu sakaršanas un šī siltuma nonākšanas atmosfērā), WWAG pētnieki ir diezgan vienprātīgi - lielu iespaidu uz visas planētas sasilšanu tas neatstāj, lai gan lokāli (lielākoties Amerikā un Okeānijā) var novest pie dramatiskām laikapstākļu izmaiņām.
Ne mazāk par WWAG ziņojumu pašlaik tiek apspriests žurnālā “Nature” publicētais Kopenhāgenas universitātes zinātnieku Petera un Zuzannas Dītlevsenu raksts - baiss brīdinājums, ka laikā no 2025. līdz 2095. gadam jebkurā brīdī var apstāties Golfa straume, bet, ja precīzāk, visa Atlantijas okeāna straumju sistēma (AMOC). BBC atgādina, ka tā “rūpējas” par to, lai Atlantijas okeānā pie Floridas uzsilušais ūdens tiktu nogādāts okeāna ziemeļaustrumu daļā, kur tas faktiski “apsilda” Britu salas, Skandināviju un arī Baltiju. Jāatgādina gan, ka runas par Golfa straumes apstāšanos tiek uzjundītas ik pa laikam, biedējot Ziemeļeiropas iedzīvotājus ar jauna ledus laikmeta iestāšanos.
CNN norāda, ka Dītlevsenu raksts ir tikai viena no dažādajām atšķirīgajām prognozēm, taču, ja reiz tik autoritatīvs izdevums kā “Nature” pieņēmis to publicēšanai, tad viņu argumenti ir pietiekami pārliecinoši. Tiesa, paši zinātnieki atzinuši, ka viņu izstrādātais modelis varētu būt nepilnīgs un vērā būtu jāņem vēl kādi parametri, kuriem viņi nav pievērsuši uzmanību.
Taču galvenā ideja ir skaidra. Grenlandes ledāju kušanas dēļ Atlantijas okeānā ieplūst liels daudzums auksta saldūdens, kas ne tikai dzesē Golfa straumi, bet arī maina tās blīvumu. Notiek noslāņošanās, aukstajam saldūdenim paliekot straumes augšējā daļā virs siltā sāļākā ūdens, un tas draud ar to, ka viss šis mehānisms varētu beigt darboties.
