ASV 45. prezidents Donalds Tramps, neraugoties uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, ir un paliek republikāņu galvenais kandidāts partijas nominācijai nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā prezidenta Džo Baidena zemo popularitāti un droši vien ar vecumu saistītās veselības problēmas, kas reizēm noved pie tā, ka valsts līderis atrodas “paralēlā realitātē”, CNN norāda, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā ir ļoti reāla.
Starp Trampa 12 pretiniekiem republikāņu rindās īstus sāncenšus neredz, un ne jau velti viņš licis saprast, ka varētu nepiedalīties priekšvēlēšanu debatēs, raksta AP. Pirmā debašu kārta 23. augustā paredzēta Milvoki, un pašlaik tajā dalību nodrošinājuši vien septiņi no 13 pretendentiem uz republikāņu partijas nomināciju. Republikāņu Nacionālā komiteja nolēmusi, ka debatēs drīkstēs piedalīties tikai tie kandidāti, kuri atbilst zināmiem kritērijiem. Viens ir vismaz 1% popularitātes reitings prestižās nacionālā mēroga aptaujās, bet otrs - vismaz 40 000 finansiālo atbalstītāju.
Trampam ar šo prasību izpildi nekādu problēmu nav (ar finansētāju piesaisti gan tik labi neveicas viņa kādreizējam viceprezidentam Maikam Pensam, kurš tagad kļuvis par sava bijušā patrona lielu kritiķi), taču no pašpārliecinātā politiķa nometnes pienāk mājieni - kāda gan jēga piedalīties debatēs, ja reiz nominācija jau tāpat ir faktiski kabatā? Šādai nostājai ir zināms pamats, vēsta CNN. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka republikāņu aprindās atbalsts Trampam pārsniedz 50%. Viņa tuvākā sāncenša, Floridas štata gubernatora Rona Desantisa reitings ir zemāks par 20%, bet neviens no pārējiem pretendentiem nevar lepoties pat ar stabilu vismaz 10% vēlētāju atbalstu. Vēl nekad ASV vēsturē neviens pretendents uz nomināciju nepilna gada laikā šādu pārsvaru nav izšķērdējis, turklāt šķiet, ka visas nepatikšanas, kas ar Trampu varēja notikt, viņu jau piemeklējušas (ja atskaita notiesāšanu un reālu cietumsodu). Taču šī politiķa īpatnība un talants ir defektu padarīt par efektu, tādēļ viņš atkal un atkal uzsver, ka visa šī “vajāšana”, ko sarīkojusi Baidenam lojālā Tieslietu ministrija, ir organizēta tikai tādēļ, lai neļautu Trampam 2024. gada 5. novembrī tikt ievēlētam prezidenta amatā.
“Politico.eu” atgādina, ka pašlaik eksprezidentam oficiāli izvirzītas apsūdzības divās lietās. Viena no tām saistīta ar tā sauktās klusēšanas naudas izmaksu pornozvaigznei Stormijai Danielsai - nauda nākusi nevis no Trampa personīgajiem līdzekļiem, bet gan vēlēšanu kampaņai paredzētā finansējuma, kas atskaitēs nav norādīts. Otra lieta ir par to, ka, beidzot pildīt prezidenta pienākumus, Tramps no Baltā nama uz savu Floridas rezidenci pārvedis īpaši slepenus dokumentus, kas viņam bija jānodod arhīvā. Sagaidāms, ka jau drīzumā Trampu apsūdzēs arī par atbalstītāju uzkūdīšanu 2021. gada 6. janvārī iebrukt Kapitolijā, lai izjauktu Baidena apstiprināšanu par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tomēr ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šo lietu iztiesāšana līdz nākamā gada novembrim nebeigsies, bet Trampa atbalstītājus viņa cietēja tēls mobilizē vēl aktīvāk atbalstīt šo politiķi. CNN atgādina, ka viņa reitingi sāka pieaugt tieši pēc oficiālo apsūdzību izvirzīšanas, un pašlaik valsts mērogā Tramps jau panācis (bet saskaņā ar dažu aptauju datiem pat nedaudz apsteidzis) popularitātē Baidenu.
Bet, kas attiecas uz Desantisu, kurš ticis uzskatīts par republikāņu partijas uzlecošo zvaigzni (un brīžam pat lielāku “trampistu” nekā pats Tramps), radies iespaids, ka viņš no cerībām uz nomināciju 2024. gadā jau atvadījies, raksta “Politico.eu”. Par to liecina tas, ka viņš līdzekļu taupīšanas nolūkos atlaidis aptuveni trešdaļu sava kampaņas štāba darbinieku. Priekšvēlēšanās Desantiss gan piedalīsies, taču lielākoties viena iemesla dēļ - lai atgādinātu republikāņiem (ne Floridā, bet visā valstī) par savu eksistenci un bruģētu pamatus kandidēšanai 2028. gada prezidenta vēlēšanās. Neraugoties uz Trampa brīžam izsmejošo un pat ņirdzīgo attieksmi pret Desantisu, pastāv varbūtība, ka viņš varētu būt Trampa viceprezidenta amata kandidāts. Vairums republikāņiem simpatizējošo politologu gan norāda, ka prātīgāk būtu šim amatam izvēlēties kādu mērenāk noskaņotu partijas pārstāvi, kurš spētu piesaistīt arī tos vēlētājus, kuri nespēj izšķirties starp Trampu un Baidenu. Taču Trampa lēmumus ir grūti prognozēt.
Pašlaik šķiet, ka cīņa par republikāņu nomināciju izvērsīsies diezgan garlaicīgā pasākumā ar viegli prognozējamu rezultātu, jau pēc pirmajām priekšvēlēšanām (tās sāksies nākamā gada janvārī Aiovā) Trampa nominālajiem pretiniekiem vienam pēc otra “noejot no trases”. Pagājušās nedēļas nogalē Aiovas štata Demoinā notikušais republikāņu saiets (tā sauktais Linkolna dienas bankets), kura laikā katram, kurš cer uz nomināciju, bija dotas desmit minūtes uzrunai, apliecināja - Tramps ir absolūts favorīts. Kad bijušais kongresmenis no Teksasas štata Vils Hārds vienīgais no visiem paziņoja, ka Tramps vēloties kļūt par prezidentu ne jau tādēļ, lai rūpētos par valsti un saviem vēlētājiem, bet gan tāpēc, lai izvairītos no iespējamas nonākšanas cietumā, zālē atskanēja neapmierināta ūjināšana, kas turpinājās līdz pat Hārda runas beigām.
