Latvijas iedzīvotāji ir vieni no neapmierinātākajiem ar savu finansiālo situāciju Eiropā

Apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir augsta Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, savukārt viszemākā tā ir ES kandidātvalstīs. Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, Vācija uzrāda salīdzinoši zemu apmierinātības līmeni. Saskaņā ar ES oficiālā statistikas biroja “Eurostat” datiem, mājsaimniecības finansiālā situācija ir nepieciešama ne tikai pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanai, bet tai ir arī izšķiroša nozīme kopējā apmierinātībā ar dzīvi.

ES ienākumu un dzīves apstākļu statistika (EU-SILC) atspoguļo respondentu vispārējo situācijas novērtējumu aptaujas laikā. Novērtējot savu finansiālo apmierinātību, viņi ņēma vērā: ienākumu atbilstību, uzkrājumu līmeni, spēju atmaksāt parādus, spēju segt lielus ārkārtas izdevumus, visas mājsaimniecības aktīvu līmeni.

Tātad, cik apmierināti eiropieši ir ar savu finansiālo situāciju? Kurās valstīs ir augstākais un zemākais finansiālās apmierinātības līmenis? Vai pastāv korelācija starp rīcībā esošajiem ienākumiem - gan nominālā izteiksmē, gan pirktspējas izteiksmē - un apmierinātību ar finansiālo situāciju?

Kuras valstis ir visvairāk un vismazāk apmierinātas ar savu finansiālo situāciju?

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2022. gadā ES iedzīvotāji novērtēja savu finansiālo situāciju vidēji ar 6,6 ballēm skalā no 0 līdz 10. Šajā skalā 0 nozīmē "nemaz neapmierināts", bet 10 nozīmē "ļoti apmierināts". Starp 36 Eiropas valstīm, tostarp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, Apvienoto Karalisti un EBTA valstīm, mājsaimniecības Nīderlandē un Somijā ziņo par visaugstāko finansiālās apmierinātības līmeni, vidēji sasniedzot 7,6 balles. Tām seko Šveice (7,5), Norvēģija un Zviedrija (abas 7,4). Arī piecas citas valstis ieguva virs 7 punktiem: Austrija (7,3), Islande (7,2) un Beļģija, Dānija un Apvienotā Karaliste (7,1). Arī Rumānija (7), Vācija, Īrija, Malta un Luksemburga (visas 6,8), kā arī Čehijas Republika, Itālija un Slovēnija (visas 6,7) ieguva indeksu virs ES vidējā līmeņa finansiālās apmierinātības ziņā.

Viszemākais finansiālās apmierinātības līmenis tika reģistrēts Bulgārijā — 4,6. Tālāk rangā ir piecas ES kandidātvalstis: Turcija (4,7), Albānija (4,8), Melnkalne (4,9), Ziemeļmaķedonija (5,1) un Serbija (5,2). Grieķija (5,3) ir tuvu šai grupai.

“Euronews Business” pētīja finansiālās apmierinātības un gada rīcībā esošo ienākumu korelāciju gan nominālā izteiksmē, gan pirktspējas līmenī (PSL). Kopumā tas liecina, ka finansiālā apmierinātība parasti ir augstāka tur, kur ir augstāki rīcībā esošie ienākumi.

Apmēram pusi no finansiālās apmierinātības atšķirībām (51%) starp Eiropas valstīm var izskaidrot ar neto ienākumiem eiro. Tas liecina, ka ienākumi izskaidro daudz ko, bet ne visu. Piemēram, nav pārsteidzoši, ka Turcija un Bulgārija, kurās apmierinātība bija viszemākā, 2022. gadā reģistrēja arī zemākos neto ienākumus. Taču ir arī būtiskas novirzes, kas neatbilst vispārējai tendencei. Piemēram, Rumānijā mājsaimniecības ziņo par augstāku apmierinātību, neskatoties uz zemākiem ienākumiem.

Pētījums ir veikts 2022. gadā, taču apkopojoša datu publikācija un to aktualizācija vietnē “Euronews” ir parādījusies tikai tagad. Saprotams, ka, ja pētījums notiktu pašlaik, varbūt dažas valstis apmainītos vietām, taču kopējā aina arī šobrīd varētu būt apmēram tāda pati.

Latvija šajā pētījumā uzrāda indeksu 5,9, kas sakrīt ar Ungāriju un ir augstāks nekā ES valstīm Slovākijai, Horvātijai, Grieķijai un Bulgārijai, taču ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs 6,6.