Aizvien lielāks skaits britu baznīcu vairs neliedz savās telpās ienākt suņiem. Vairumā dievnamu gan suņi joprojām nav gaidīti dievkalpojumu laikā, taču ir arī atsevišķi izņēmumi. Viens no galvenajiem iemesliem šai pēkšņajai “dzīvnieku mīlestībai” ir baznīcas vēlme piesaistīt jaunus draudžu locekļus.
Laikraksts “The Telegraph” vēsta, ka pirmo reizi vēsturē ne tikai suņi - pavadoņi, bet arī pavisam parasti četrkājainie mājas lutekļi, tiek ielaisti Kenterberijas katedrālē, laikā, kad tā atvērta apmeklētājiem. Tāpat Anglikāņu baznīcas uzsāktajai programmai, kas ilgst no 1. jūlija līdz 31. augustam, pievienojušās Vusteras un Čičesteras katedrāles. No 42 Anglijas un Velsas katedrālēm suņiem ieeja pašlaik atļauta 15 dievnamos.
Saprotams, ka suņu saimniekiem jāparūpējas par to, lai viņu mīluļi nepārkāptu atsevišķus ierobežojumus, vēsta “Euronews”. Pirmkārt, sunim visu laiku jāatrodas pie pavadas, un saimniekam jāparūpējas par to, lai dzīvnieks netuvotos citiem baznīcas apmeklētājiem, kuriem var būt bail no suņiem, vai kuri varētu izjust kādu alerģisku reakciju. Tāpat saimniekam ir jāsatīra, ja suns izdomājis, ka dievnams ir tā labākā vieta dabisko vajadzību nokārtošanai. Dzīvnieka īpašniekam ir jāparūpējas arī par to, lai suns negrauztu vai kā citādi neapskādētu baznīcas inventāru, bet gadījumā ja dzīvnieks sāk skaļi riet, jāved tas ārā no baznīcas.
Baznīcas cer, ka atļauja ievest suņus dievnamos var stiprināt draudžu locekļu attiecības un piesaistīt draudzēm jaunus ticīgos. “Daudziem cilvēkiem suns jau ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Parasti suņu īpašnieki mīl sastapties un parunāties ar citiem suņu īpašniekiem, un, ja to var izdarīt arī baznīcā, tad kādēļ gan ne? Tas tikai radīs lielāku kopības sajūtu,” intervijā “BBC” sacījis Kenterberijas katedrāles draudzes vecākais Deivids Monteits. Tiesa, jāatgādina, ka draudžu locekļi pārsvarā apmeklē baznīcas dievkalpojumu laikā, taču tad ar retiem izņēmumiem (piemēram, Svētā Botolfa baznīcas draudzē Linkolnšīrā) suņiem ieeja dievnamos ir liegta.
