Krievijas algotņu grupējums “Wagner” šobrīd neplāno vervēt jaunus kaujiniekus, jo tā kadru rezerves esot pietiekamas. Taču ar laiku, kad kļūs skaidrāki uzdevumi, kādus grupējumam jāveic Āfrikā un Baltkrievijā, lai stiprinātu Krievijas varenību, rekrutēšanas centri, kas izkaisīti pa visu Krieviju, varētu atsākt darbu.
Par to “Telegram” kanālā “Grey Zone” paziņojis algotņu bandas saimnieks Jevgeņijs Prigožins, raksta “Meduza.io”. Viņš arī piebildis, ka pašlaik liela daļa algotņu bauda atvaļinājumu, jo viņiem bijis “ilgs, grūta darba cēliens” (ar to domāta kaujinieku piedalīšanās karadarbībā pret Ukrainu). Prigožins atzinis, ka pēc jūnijā notikušā neveiksmīgā dumpja mēģinājuma daļa “vāgneriešu” parakstījuši kontraktus ar citām Krievijas spēka struktūrām, galvenokārt, Aizsardzības ministriju. Katram bijusi brīva izvēle, ar varu neviens neesot turēts, taču Prigožins izteicies, ka būtu priecīgs, ja nepieciešamības gadījumā pieredzes bagātākie un profesionālākie algotņi tomēr atgrieztos.
“Šobrīd mēs strādājam pie nākamo uzdevumu definēšanas, un to kontūras iezīmējas aizvien skaidrāk un skaidrāk. Nav apšaubāms, ka tie būs uzdevumi, kas tiks veikti Krievijas diženuma vārdā,” viņš sacījis. Kopš jūlija vidus “Wagner” algotņi pārcēlušies uz Baltkrieviju, kur viņiem atvēlēta bāze netālu no Mogiļevas. Tiek lēsts, ka kopumā tajā uzturēsies aptuveni 10 000 kaujinieku, vēsta “BBC”. Viens no viņu uzdevumiem esot Baltkrievijas armijas un teritoriālo aizsardzības spēku apmācīšana, pie kā grupējuma instruktori jau ķērušies.
Taču Baltkrievijas kaimiņvalstīs - Polijā, Lietuvā un Latvijā valda bažas, ka “vāgnerieši” var tikt iesaistīti kādās provokācijās uz šo valstu robežām, raksta “Reuters”. Polija jau reaģējusi, nosūtot papildspēkus uz pierobežu tā sauktā Suvalku koridora apkaimē. ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda šonedēļ paziņojusi, ka gadījumā, ja “Wagner” kaujinieki pārkāps NATO valstu robežas, alianse uzskatīs to par Krievijas agresiju ar visām no tā izrietošajām sekām. Viņa norādījusi - lai gan Kremlis pašlaik cenšas distancēties no “Wagner” un deportējis bandas algotņus uz Baltkrieviju, nav nekādu šaubu, ka šis grupējums nav neatkarīgs, un tā rīcība tiek saskaņota ar Krievijas varas struktūrām.
Diezgan neskaidrs ir paša Prigožina statuss. Dumpja dienās (23. un 24. jūnijā) pret viņu tika ierosināta krimināllieta, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka “nodevējam” neizdosies izvairīties no atbildības. Taču 24. jūnija vakarā tika panākta vienošanās, ka Prigožins atsauc savas kolonnas, kas virzījās uz Maskavu, bet apmaiņā pret to saņem patvērumu Baltkrievijā, bet lieta pret viņu tiek izbeigta. Tobrīd varēja saprast, ka Krievijā viņš ir nevēlama persona, taču kopš jūlija vidus Prigožins lielākoties uzturoties Sanktpēterburgā un atradās tur arī pagājušās nedēļas otrajā pusē, kad Putinam šajā pilsētā bija tikšanās ar Āfrikas valstu līderiem.
