Zādzības veikalos ir kļuvušas par īstu sērgu Igaunijas mazumtirgotājiem, bet policijas rekomendācija ir viena – algojiet vairāk apsargu! Tirdzniecības darbinieku novērojumi liecina, ka veikalu zagļi kļuvuši organizētāki un profesionālāki, turklāt visi jau sen ielāgojuši – ja nozagto preču vērtība nesasniedz 200 eiro, tad kriminālatbildība viņiem nedraud.
Šā gada jūnijā vien policijā reģistrētas 497 zādzības no veikaliem, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”, piebilstot, ka no visām 2023. gada pirmajā pusgadā reģistrētajām zādzībām divas trešdaļas bijušas tieši veikalos pastrādātās zādzības. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šādu zādzību skaits pieaudzis par 57%, bet tirgotājiem ik mēnesi nodarītie zaudējumi sniedzas desmitos tūkstošos eiro. Lielākoties zog pārtikas un sadzīves preces no lielveikaliem, taču par zādzību skaita pieaugumu sūdzas arī elektronisko preču tirgotāji.
“Šo zādzību skaita lielais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar vispārējo cenu kāpumu. Cilvēkiem paliek aizvien mazāk naudas, reizēm tās nepietiek pat pirmās nepieciešamības preču iegādei, un tādēļ viņi nostājas uz noziedzības takas,” sarunā ar “ERR” sacījusi policijas majore Kaja Hunta. Taču viņai īsti nevēlas piekrist pārtikas preču tirgotāji. Jā, protams, gadās situācijas, kad izmisuši cilvēki mēģina nozagt maizes kukuli, sviesta paciņu un desas luņķi, taču tās ir diezgan retas, turklāt nenodara veikalam tos lielākos zaudējumus.
Tirdzniecības tīkla “Selver” iekšējās kontroles nodaļas vadītāja Katrīna Kūska skaidrojusi, ka lielākā problēma esot tie zagļi, kuri ieplānojuši savu guvumu pārdot “melnajā tirgū”, par cenu, kas ir krietni mazāka nekā veikalos noteiktā. Viņi parasti lūkojas pēc dārgākām precēm, dažādām delikatesēm, alkoholiskajiem dzērieniem un tamlīdzīgi. “Spekulanti un līdzīgi afēristi sūta savus cilvēkus uz veikalu, dodot viņiem uzdevumu, ko un cik daudz nozagt, bet pēc tam pārdod šīs preces par zemāku cenu,” stāstījusi Kūska. Šņabis, ikri, vītināta gaļa, šokolāde - tāds ir visbiežākais sortiments, par ko zagļi cenšas nesamaksāt. Šim nolūkam viņi parasti izmanto pašapkalpošanās kases, turklāt zināms, ka nereti darbojas grupās. Kamēr viens vai vairāki cilvēki novērš pārdevēja - konsultanta un apsarga uzmanību, cits ar precēm piekrautus ratiņus izstumj cauri pašapkalpošanās kasu zonai.
Arī elektronikas preču tirgotāja “Euronics” pārstāvis Andrejs Fjodorovs stāstījis, ka aizvien biežāk saskaras ar profesionāļiem zagļiem. “Viņi rūpīgi pēta preču cenas. Nevaru sacīt, ka tā dara visi, taču bijuši gadījumi, kad pieķerti cilvēki, kuri mēģinājuši nozagt preces teju vai tieši 199,99 eiro vērtībā,” sacījis Fjodorovs. Jāatgādina, ka šajā gadījumā kriminālatbildība nedraud, un pat policijas izsaukšanas gadījumā pārkāpējam nākas vien nozagto atdot un uzklausīt kaunināšanu. Reizēm gan policijas izsaukšana dod citu rezultātu - pēc zādzībām veikalos aizturēti jau vairāki cilvēki, kuri bijuši izsludināti meklēšanā.
Tirgotājus dara bažīgus arī tas, ka dzirdētas runas - policijas un izmeklēšanas resursu taupīšanas nolūkā vēl vairāk paaugstināt to slieksni, sākot ar kuru, par zādzību iestājas kriminālatbildība. Kūska sacījusi, ka to nedrīkst pieļaut, jo šādā veidā veikalu apzadzēji tiks tikai stimulēti.
