Pēc svētdien Spānijā notikušajām parlamenta vēlēšanām iestājies politiskās nenoteiktības laiks, jo nedz labējo, nedz kreiso spēku blokiem nav vairākuma valdības izveidošanai nepieciešamā deputātu mandātu skaita. Lai gan vēlēšanās uzvarējusi konservatīvā Tautas partija (PP) un tās līderis Alverto Nunjess-Feiho paudis gatavību ķerties pie valdības veidošanas, lielākas izredzes saglabāt premjera amatu ir sociālistu (PSOE) vadītājam Pedro Sančesam, kura zaudējums vēlēšanās nav izrādījies tik smags, kā to prognozēja socioloģiskās aptaujas.
Balsošanas galīgie rezultāti liecina, ka Tautas partija iegūs 136 no 350 deputātu mandātiem (vēl 33 pienāksies tās potenciālajai sabiedrotajai galēji labējai partijai “Vox”), savukārt sociālisti var rēķināties ar 122 vietām jaunajā parlamenta sasaukumā, bet viņiem draudzīgā galēji kreiso spēku alianse “Sumar” saņems 31 mandātu. Līdz ar to nevienam no blokiem nav vairākumam nepieciešamo 176 mandātu, un izšķirīga izrādīsies to spēja vienoties ar četrām sīkpartijām (tām ir no 5 līdz 7 mandātiem katrai) un trim neatkarīgajiem kandidātiem, kuri ievēlēti parlamentā, raksta “Politico”. Turklāt Sančesa izredzes šajā “politiskajā tirgū” ir ievērojami labākas, jo faktiski visi šie deputāti ir tuvāki kreisajam flangam.
“Tautas partijai tā ir Pirra uzvara, jo tā nespēs izveidot valdību,” sarunā ar AP sacījusi spāņu politoloģe Veronika Fumanala. Šķiet, ka to labi apzinās arī partijas atbalstītāji, jo, neraugoties uz uzvaru, nekādas lielās svinības pie politiskā spēka štāba Madridē nenotika. Klātesošie, šķiet, vairāk pieklājības pēc aplaudēja Nunjesam-Feiho, kurš savā uzvaras runā uzsvaru lika uz to, ka līdz šim valsts vēsturē valdību allaž veidojis vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas vadītājs un tā tam būtu jābūt arī šoreiz. Viņš gan atzinis, ka vairākuma valdību izveidot nespēs, taču cerot vismaz uz mazākuma valdības izveidi, raksta AFP. Lai tā notiktu, gan nepieciešams, lai pret Nunjesa-Feiho kandidatūru premjera amatam nebalsotu sociālisti, taču viņiem nav ne mazākā iemesla tā rīkoties.
Vairāki Spānijas mediji vakar norādījuši, ka Nunjess-Feiho un citi Tautas partijas līderi, redzot socioloģisko aptauju rezultātus, ieslīguši pašapmierinātībā un beidzamajās divās nedēļās pirms vēlēšanām kampaņu faktiski atstājuši pašplūsmā. Liela kļūda esot bijusi tā, ka partijas vadītājs nez kādu iemeslu dēļ atteicies piedalīties pēdējās priekšvēlēšanu debatēs. PP pārstāvji gan norāda, ka konservatīvie ar savu uzdevumu ir vairāk vai mazāk tikuši galā. Taču to nevar sacīt par “Vox”, kas salīdzinājumā ar 2019. gada vēlēšanām ieguvuši par 19 deputātu vietām mazāk. Tur arī palikuši stabilai labējai koalīcijai nepieciešamie mandāti. Galēji labējie gan pārmetuši Tautas partijai, ka tā priekšvēlēšanu kampaņas laikā centusies norobežoties no “Vox”, bet Nunjess-Feiho cita starpā oficiāli paziņojis, ka konservatīvie labprāt veidotu valdību bez galēji labējo balsīm. Tagad nesanāks ne šā, ne tā...
Pavisam cits noskaņojums naktī uz pirmdienu valdīja nominālo zaudētāju sociālistu nometnē. Pie partijas štāba sapulcējušies ļaudis skandēja “No pasaran” (“Viņi netiks cauri” - Spānijas pilsoņu kara gados izplatīts republikāņu lozungs, kas nu tika adresēts “Vox”), vēsta BBC. Ar ovācijām tika sagaidīts Sančess, kurš sava uzrunā uzsvēra: “Bloks, kas raugās pagātnē, kas vēlas iznīcināt visu to progresu, ko esam sasnieguši četru gadu laikā, ir izgāzies. Daudz vairāk bijis to, kuri vēlas, lai Spānija virzītos uz priekšu, nevis atpakaļ.” Vēl pirms nedēļas Sančess tika bargi kritizēts par vēlēšanu sarīkošanu pašā vasaras vidū, kad Spānijā valda grūti izturama svelme un miljoniem cilvēku bauda atvaļinājumus. Taču, kā norāda AP, šis lēmums atmaksājies, jo balsotāju aktivitāte sasniegusi 70% - par trim procentiem vairāk nekā 2019. gada vēlēšanās. Vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku izmantojuši iespēju nobalsot pa pastu.
Kas notiks tālāk, un cik reāla ir iespēja, ka jau šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā Spānijā nāksies rīkot jaunas vēlēšanas? Jaunais parlamenta sastāvs uz savu pirmo sēdi sanāks 17. augustā, bet pēc dažām dienām karalis Felipe VI pēc konsultācijām ar parlamentā iekļuvušo partiju līderiem nominēs premjera amata kandidātu. Nunjesam-Feiho ir taisnība, sakot, ka līdz šim tas vienmēr bijis vēlēšanu uzvarētāju līderis, taču tas nav akmenī iecirsts - konstitūcijā norādīts, ka karalim jānominē tas kandidāts, kuram ir lielākas izredzes izveidot vairākuma valdību, raksta “Politico”. Un vismaz pašlaik droši var sacīt, ka tas pavisam noteikti nav Tautas partijas vadītājs.
Taču arī Sančesam nāksies krietni pacensties. Viņam nepieciešams ne tikai relatīvi mēreno basku (“Bildu”) un katalāņu (ERC) separātistu atbalsts, bet arī vajadzīgs panākt, lai pret sociālistu premjeru nebalso radikālie Katalonijas neatkarības atbalstītāji no partijas “Junts”. Tās pašas, kuras vadītājs Karless Pudždemons jau labu laiku dzīvo trimdā Beļģijā, jo Spānija vēlas viņus saukt pie atbildības par 2017. gadā veikto Katalonijas neatkarības pasludināšanu. “Junts” pārstāvji likuši saprast, ka tāpat vien Sančesam palīdzēt negrasās. Atbalsta cena varētu būt valdības piekrišana juridiski saistošam referendumam par Katalonijas neatkarību, taču diez vai tas būs pieņemami sociālistu līderim. Tādēļ jaunu vēlēšanu rīkošana šķiet diezgan ticama.
