Neraugoties uz Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas rekomendāciju, ne visas Tallinas skolas vasarā atvērušas savus sporta laukumus un stadioniņus visiem, kuri vēlētos nodarboties ar sportu. Vairāku mācību iestāžu vadītāji pauduši bažas, ka pusaudži, palikuši bez uzraudzības, varētu izdemolēt sporta laukumus.
Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” atgādina, ka pirmo reizi skolu sporta laukumi brīvam apmeklējumam tika atvērti 2020. gada vasarā. Šogad 19 Tallinas skolas atsaukušās ministrijas aicinājumam, un to sporta laukumi līdz 31. augustam ik dienu no pulksten 8.00 līdz 21.00 ir pieejami ikvienam interesentam. Izņēmums ir valsts svētku dienas, kad tie ir slēgti, vai arī laiks, kad šie sporta laukumi rezervēti organizētu grupu treniņiem vai sacensībām. Norādes par šīm aktivitātēm atrodamas sporta laukumu informācijas stendos.
Iepriekšējās vasarās to skolu skaits, kas atvēra savus sporta laukumus, bijis lielāks. Taču vairākām mācību iestādēm nācies saskarties ar nelāgu pieredzi, kuras dēļ šovasar tās programmai vairs nepievienojas. Viena no šādām skolām ir Tallinas Kuristiku ģimnāzija. Tās vadītāja Aivi Osmana intervijā “ERR” atklāti atzinusi, ka baidās no vandāļiem, kuri uz sporta laukumu nāks nevis paskriet vai uzspēlēt bumbu, bet gan lauzt un demolēt visu, kam tiek klāt. “Diemžēl Igaunijā ir ne mazums skumju gadījumu, kad ikvienam interesentam atvērtie skolu sporta laukumi izmantoti pavisam ne tam, kam tie paredzēti. Mēs nevēlamies, lai tiktu nonivelēta skolas vide, kas vienlaikus ir arī mācību vide. Mēs nevēlamies, lai šie sporta laukumi kļūtu par vietu, kur jaunieši vakaros pulcējas, lai pavadītu savu brīvo laiku ne tajā pašā pareizākajā veidā,” viņa sacījusi.
Tallinas vicemērs Tīts Terriks gan norādījis, ka pilsētas budžetā ir rezervēti 86 000 eiro, lai varētu skolām kompensēt iespējamo vandāļu nodarītos postījumus. Taču Osmana norādījusi, ka ģimnāzijai tās vienalga varētu būt liekas klapatas - nāksies pārvarēt dažādus birokrātiskus šķēršļus, lai saņemtu kompensāciju, meklēt strādniekus, kuri varētu salauzto atjaunot, un tamlīdzīgi. Viņa norādījusi, ka vēlas, lai 1. septembrī, kad ģimnāzijā sāksies mācības, sporta laukums ir priekšzīmīgā kārtībā, nevis pēkšņi izrādās, ka 31. augustā kaut kas ir sabojāts un steigšus jādomā par remontu.
Lai gan šī ir Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva, ko atbalsta arī Tallinas mērija, abas šīs iestādes uzsver, ka par kārtības ievērošanu sporta laukumos skolām ir jārūpējas pašām. Tas nozīmē, ka tām vasarās jāalgo apsargi vai vismaz jānorīko dežūrās tie skolotāji vai citi skolu darbinieki, kuri tajā laikā nav atvaļinājumā. To, ka šāda kontrole ir nepieciešama, sarunā ar “ERR” apstiprinājusi Mustamē vācu ģimnāzijas direktore Maive Merkulova. Viņas vadītā mācību iestāde izvēlējusies dežūru variantu, jo ģimnāzijas budžetā papildu darbinieku algošana nav paredzēta.
Bet Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa mudinājusi skolas savus sporta laukumus turēt atvērtus ne tikai vasaras brīvlaikā, bet arī visa mācību gada laikā, protams, tad, kad tur nenotiek nodarbības pašiem skolu audzēkņiem. Viņa norādījusi, ka pretējā gadījumā veidojas paradoksāla situācija - bērni tiek mudināti uz fiziskām aktivitātēm, taču pietrūkst vietu, kur ar tām patstāvīgi nodarboties.
