arrow_downwardMāris Krūmiņš / Autori

Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.

Pagājušajā mēnesī Igaunijā stājās spēkā sociālās aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, lai veco ļaužu pansionātos ievietotajiem cilvēkiem pietiktu ar saņemto pensiju pakalpojumu apmaksāšanai – pārējo summu bija apņēmusies segt valsts, piešķirot attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Taču pašlaik šī sistēma buksē gan tādēļ, ka aprūpes nami paaugstina cenas, gan tāpēc, ka kļūdaini sarēķināts, cik lieli līdzekļi no valsts jāsaņem tai vai citai pašvaldībai.

Ķibeles turpina vajāt Vācijas valdības lidmašīnas. Lainera tehnisku problēmu dēļ ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai nācies atcelt ieplānoto vizīti Austrālijā, Jaunzēlandē un Fidži, un šodien viņa kopā ar oficiālās delegācijas pārstāvjiem domāja, kā tikt uz dzimteni no Abū Dabī. “Politico.eu” norāda, ka šādas problēmas vācu amatpersonas piemeklē ar tādu regularitāti, ka šķiet – uzlikts kāds lāsts.

Krodzinieki Anglijā un Velsā ir sajūsmā. Britu valdība vēl uz pusotru gadu pagarinājusi “Covid-19” pandēmijas laikā pieņemtos noteikumus, kas ļauj pabiem bez liekām birokrātiskām klapatām un īpašu atļauju kārtošanas tirgot alu līdznešanai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sabiedrības cieņu iekarojis, lielā mērā pateicoties tam, ka neizvairās no problēmu atzīšanas, cenšas tās atrisināt un ir spējīgs pieņemt stingrus lēmumus. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainas bruņoto spēku pretošanos Krievijas agresoriem, bet arī uz citu šajā valstī izplatītu sērgu – korupciju. Beidzamo mēnešu laikā pie dziesmas paņemts ne viens vien augstāka vai zemāka ranga korumpants.

Viena no apspriestākajām politiskajām tēmām Polijā pašlaik ir... sēnes. Turklāt ne jau to šāgada ražas apmēri, bet gan sēņošanas iespējas nākotnē. Par to parūpējies konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis. Viņš paziņojis – ja pēc rudenī ieplānotajām parlamenta vēlēšanām Polijā pie varas nāks kreisi centriskā opozīcija, tā Briseles uzdevumā pieņems tādus lēmumus, ka poļu tradicionālais vaļasprieks var tikt apdraudēts.

Britu uzņēmējam Ričardam Brensonam piederošā kompānija “Virgin Galactic” veikusi pirmo lidojumu līdz Zemes atmosfēras robežai, apkalpojot kosmosa tūristus. Viens no viņiem – Džons Gudvins – tolaik 200 000 dolāru vērto biļeti lidojumam bija iegādājies tālajā 2005. gadā, bet pēc tam, kad pirms deviņiem gadiem viņam tika diagnosticēta Pārkinsona slimība, jau sācis nopietni bažīties, ka savu sapni piepildīt nespēs.

Ja Kremlis laikus nebūtu uzsācis “speciālo militāro operāciju” pret “nacistisko” Ukrainu, mūsdienu civilizācijai varētu pienākt gals, jo agresīvie Rietumi to vien sapņojuši kā uzbrukt Krievijai, sagraut to un pievākt tās dabas bagātības. Tā ir tikai viena no pamata tēzēm nule kā izdotajā melīgajā un ar Kremļa klišejām pilnajā mācību grāmatā, pēc kuras vēsturi ar 1. septembri nāksies apgūt Krievijas skolu 11. klašu audzēkņiem.

Ar līdz šim nepieredzētu problēmu saskārušies vairāki Barselonas iedzīvotāji un tūristi. Ja nu tā sagadījies, ka pusdienas vai vakariņas jāietur vienatnē, to paveikt kādā no neskaitāmajiem pilsētas centra restorāniem nemaz nav tik vienkārši, jo viesmīļi priekšroku dod vairāku cilvēku grupām – no tām būs lielāki ienākumi.

Kopš pagājušās nedēļas publikācijas laikrakstā “Postimees” galvenā Igaunijā apspriestā politiskā tēma ir – vai tiešām prezidenta padomnieks Tomass Sildams centies izdarīt spiedienu uz Finanšu ministriju, lai tā piešķirtu papildu finansējumu prezidenta kancelejai, liekot saprast, ka pretējā gadījumā valsts galva Alars Kariss varētu nesteigties ar vairāku parlamentā pieņemtu likumu izsludināšanu? Šonedēļ notikušajā parlamenta budžeta kontroles komisijas ārkārtas sēdē īsta skaidrība šajā jautājumā nav viesta.

Saule, jūra un iespēja izvairīties no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju – pēc šāda principa atvaļinājuma galamērķus pašlaik izvēlas šīs valsts pilsoņi, raksta “Politico.eu”. Maskavas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā licis daudziem arī pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kūrortos. Un tas saistīts ne tikai ar kara neatbalstīšanu, bet arī, vīriešiem – vēlmi izvairīties no mobilizācijas.

Francijas mazpilsētā Forbašā, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Vāciju, aizturēts kāds 55 gadus vecs Vācijas pilsonis. Ir aizdomas, ka viņš kopš 2011. gada turējis gūstā savu sievu, kura arī ir Vācijas pilsone – vismaz tā policijai stāstījusi pati sieviete. Tiesa, vairākos medijos izplatītās ziņas par to, ka aizdomās turamais viņu spīdzinājis, neatbilst patiesībai, paziņojušas Francijas varasiestādes.

Bez skaļiem oficiāliem paziņojumiem un ar miglainām cerībām uz to, ka arī tās pasaules valstis, kas līdz šim nav nosodījušas Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to beidzot izdarīs, svētdien noslēgušās sarunas Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Vairāk nekā 40 valstu augsta ranga amatpersonas bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes sprieda par iespējām izbeigt asinsizliešanu un citiem ar Kremļa agresiju saistītiem jautājumiem.

Korfu salā Grieķijā arestēts Neapoles organizētās noziedzības grupējuma “Camorra” dalībnieks Vinčenco Laporta, kuru Itālijas likumsargi meklējuši vairāk nekā 11 gadus. Savu atrašanās vietu viņš neuzmanīgi atklājis, svinot mīļotās futbola komandas “Napoli” uzvaru Itālijas čempionātā, bildēm no šīm svinībām parādoties interneta sociālajos tīklos.

Šonedēļ Francijas svētdienas laikraksta “Le Journal du Dimanche” žurnālisti nolēmuši pārtraukt 40 dienas ilgušo streiku, kas bija saistīts ar galēji labējiem simpatizējošā Žofruā Ležēna iecelšanu par respektablās avīzes galveno redaktoru. Lai gan izdevēji apgalvo, ka laikraksts tagad atsākšot iznākt, daudzi žurnālisti esot nolēmuši iesniegt atlūgumu. Ležēnam, kuru nepārprotami atbalsta izdevuma jaunais saimnieks, miljardieris Vensāns Bolora, varētu rasties problēmas ar augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanu.

Postošos savvaļas ugunsgrēkus, kas pagājušajā mēnesī plosījās Rodā, ir izdevies apdzēst, un tagad šī Grieķijas sala atkal ir gatava uzņemt tūristus. Premjerministrs Kirjaks Micotakis jau apsolījis, ka nākamgad tiks nodrošināta nedēļu ilga bezmaksas atpūta Rodā visiem tiem, kuriem jūlijā ugunsgrēku dēļ nācās evakuēties no salas. Šis paziņojums izraisījis neapmierinātību daļā grieķu sabiedrības, jo solījumi kompensēt vietējiem iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus no valdības puses pagaidām nav dzirdēti.

Šogad Tartu universitāte vietas kopmītnēs spējusi nodrošināt vien aptuveni trešdaļai studentu, kuri cerējuši izmantot šo relatīvi lēto variantu. Pārējiem atliek vien meklēt mājokļu īres iespējas, taču cenas šajā segmentā salīdzinājumā ar pagājušo vasaru pieaugušas par 10%, turklāt tas – neņemot vērā komunālos maksājumus, kas arī kļuvuši lielāki, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Bijušais britu premjers Boriss Džonsons pagaidām nav saņēmis atļauju ierīkot peldbaseinu savā šogad iegādātajā īpašumā Oksfordšīrā, jo tā teritorijā dzīvojot lielie tritoni – aizsargājamas sugas abinieki. Interesanti, ka 2020. gadā Džonsons, kurš tolaik vadīja valdību, kādā runā paziņoja, ka lielo tritonu dēļ nekustamo īpašumu attīstītājiem ir grūtāk realizēt projektus, un netiek uzcelts tik daudz mājokļu, cik vajadzētu.

Preses izdevumu abonētāji Igaunijā sūdzas par to, ka laikā nesaņem pasūtītās avīzes un žurnālus. Valsts pasta uzņēmums “Omniva”, kas kopš jūnija sākuma kļuvis par vienīgo abonētās preses piegādātāju valstī, atzinis, ka problēma patiešām pastāv, un tās pamatā ir pastnieku trūkums un līdz galam neizstrādātā loģistika, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Parīzē noticis nu jau kārtējais uzbrukums greznam juvelierizstrādājumu veikalam. Trīs bruņoti laupītāji iebrukuši kompānijas “Piaget” veikalā pašā Parīzes centrā. Viņu guvuma – dārglietu un pulksteņu – kopējā vērtība pēc Parīzes prokuratūras ziņām ir no 10 līdz 15 miljoniem eiro.

Šonedēļ 203 pasaules valstis (arī Latvija) no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) saņēma oficiālus ielūgumus uz nākamvasar Parīzē rīkoto vasaras olimpiādi. Šādi uzaicinājumi netika izsūtīti agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām olimpiskajām komitejām.

Krievijas algotņu grupējums “Wagner” šobrīd neplāno vervēt jaunus kaujiniekus, jo tā kadru rezerves esot pietiekamas. Taču ar laiku, kad kļūs skaidrāki uzdevumi, kādus grupējumam jāveic Āfrikā un Baltkrievijā, lai stiprinātu Krievijas varenību, rekrutēšanas centri, kas izkaisīti pa visu Krieviju, varētu atsākt darbu.