Pagājušajā mēnesī Igaunijā stājās spēkā sociālās aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, lai veco ļaužu pansionātos ievietotajiem cilvēkiem pietiktu ar saņemto pensiju pakalpojumu apmaksāšanai – pārējo summu bija apņēmusies segt valsts, piešķirot attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Taču pašlaik šī sistēma buksē gan tādēļ, ka aprūpes nami paaugstina cenas, gan tāpēc, ka kļūdaini sarēķināts, cik lieli līdzekļi no valsts jāsaņem tai vai citai pašvaldībai.
Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” uzsver, ka situācija nozarē ir ļoti atšķirīga, tādēļ ar “vidējās temperatūras mērīšanu slimnīcā” vien nepietiek. Galvenie mainīgie ir trīs faktori. Pirmkārt, aprūpes nami, atkarībā no tā, kādu pakalpojumu klāstu spēj piedāvāt, prasa ļoti atšķirīgas summas - dažviet mēneša maksājums ir 900 eiro, bet citur pat trīs reizes lielāks, proti, 2700 eiro. Otrkārt, atšķirīgas ir arī pensijas. Igaunijā vidējā pensija pašlaik ir 636 eiro, taču ir gan cilvēki, kuri saņem krietni mazāk, gan tādi, kuru pensija ir ievērojami lielāka. Un visbeidzot, atšķiras arī municipalitāšu rocība. Vienas spēj nodrošināt aprūpes namos esošajiem tikai 400 eiro lielu piemaksu mēnesī, bet citas - vairāk nekā 730 eiro.
Pirmos divus faktorus ietekmēt faktiski nav iespējams, taču attiecībā uz trešo - skaidrs, ka likuma sagatavotāji nav pareizi sarēķinājuši, cik liels finansējums būs vajadzīgs katrai pašvaldībai, lai spētu veikt piemaksas tā, ka aprūpes namos ievietotajiem pašiem vairs nekas nav jāmaksā. Problēmas ir ne tikai mazajās pašvaldībās, vēsta “ERR”. Tallinas mērs Mihails Kilvarts skaidrojis, ka reformas realizēšanai galvaspilsētai līdz gada beigām būtu nepieciešami par 9,5 miljoniem eiro vairāk, nekā pašlaik piešķīrusi valsts. Tartu pietrūkst 3 miljoni eiro, Sāremas salai - 2 miljoni, bet Pērnavai - miljons eiro.
Jāatgādina, ka nepieciešamajām piemaksām valdība šogad piešķīrusi 40 miljonus eiro, bet nākamajā gadā šo summu paredzēts palielināt līdz 57 miljoniem eiro. Taču par finansējuma palielināšanu to var uzskatīt vien neuzmanīgs vērotājs - jaunā kārtība stājās spēkā 1. jūlijā, līdz ar to, šogad pašvaldībām valsts finansējums piemaksu nodrošināšanai bija nepieciešams tikai pusgadu, bet nākamgad tas jau būs vesels gads. Igaunijas sociālo lietu ministrija atzinusi, ka problēmas pastāv lielākoties tādēļ, ka neviens nebija gaidījis, ka pēc 1. jūlija tik strauji pieaugs pieprasījums pēc vietām aprūpes namos. Ministrija norādījusi, ka savas kompetences ietvaros cenšas situāciju risināt.
Taču pašvaldību pārstāvjus pamatīgi nokaitinājis Tieslietu ministrijas kancleres Julles Madizes skaidrojums - ja kāda pašvaldība neesot apmierināta ar valdības piešķirto finansējumu, tai ir visas iespējas tiesāties ar valsti. “Nu tas taču ir absurds. Reforma paredzēja, ka vietējās pašpārvaldes kļūs par valsts partneri, taču tagad šis partneris mūs piekrāpis un vēl spiež tiesāties ar valsti,” sacījusi Repinas pagasta vecākā Enele Līna.
Lielāki līdzekļi nākotnē būs nepieciešami arī tādēļ, ka aprūpes nami turpinās paaugstināt savu pakalpojumu cenu. Vairāki šīs nozares pārstāvji intervijās “ERR” apstiprinājuši, ka tas ir neizbēgams process, kas saistīts ne tikai ar vispārējo dzīves dārdzības pieaugumu. Palielinoties klientu skaitam, aprūpes namiem jāpalielina arī savu darbinieku skaits, un samaksa personālam jau tagad veido aptuveni 60% no šo iestāžu izdevumiem. Tuvāko gadu laikā nozarē būs nepieciešami 1000 līdz 1500 jaunu darbinieku (savu iespaidu atstājis arī tas, ka reformas ietvaros noteikts maksimālais aprūpējamo skaits, ko, atkarībā no aprūpes nama profila, drīkst uzraudzīt viens darbinieks), un citādāk kā piedāvājot lielāku atalgojumu viņus pievilināt nebūs iespējams.
