Šonedēļ 203 pasaules valstis (arī Latvija) no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) saņēma oficiālus ielūgumus uz nākamvasar Parīzē rīkoto vasaras olimpiādi. Šādi uzaicinājumi netika izsūtīti agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām olimpiskajām komitejām.
Eiropā un Ziemeļamerikā dominē uzskats, ka krievu un baltkrievu sportistiem šīs spēles vajadzētu izlaist, taču SOK vadītājs Tomass Bahs palicis pie pārliecības, ka atsevišķi sportisti neitrālā statusā, ievērojot noteiktus kritērijus, spēlēs tomēr varētu piedalīties. Tas gan nepatīk arī daudziem Krievijā.
XXXIII vasaras olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā notiks no nākamā gada 26. jūlija līdz 11. augustam, atgādina “Euronews”. Tātad līdz tām atlicis nepilns gads, taču joprojām nav zināms, vai olimpiādē piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Skaidrs ir vien tas, ka savu komandu viņiem nebūs un labākajā gadījumā šo valstu atlēti sacensībās varēs piedalīties kā neitrāli sportisti. Tas nozīmē kategorisku aizliegumu demonstrēt savas valsts simboliku un pat karoga krāsas.
Turklāt SOK šā gada martā sagatavotajās rekomendācijās starptautiskajām sporta federācijām, kas gan tieši neattiecas uz olimpiādi, norādīts, ka neitrālam statusam atbilst vien tie sportisti, kas nav bijuši saistīti ar spēka struktūrām (Krievijas gadījumā tas nozīmē, ka šo statusu nevar iegūt sporta biedrību “Armijas Centrālais sporta klubs jeb ACSK un “Dinamo” pārstāvji). Turklāt jābūt arī politiski neitrālam, publiski neatbalstot Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Šā gada laikā Bahs un citi SOK pārstāvji likuši manīt, ka labprāt atbildību par Krievijas un Baltkrievijas sportistu aicināšanu vai neaicināšanu uz spēlēm uzveltu starptautiskajām federācijām, norāda Krievijas vadošais sporta izdevums “Sport-Ekspress”. SOK prezidents pašlaik nonācis starp dzirnakmeņiem. No vienas puses, uz viņu spiedienu izdara rietumvalstu pārstāvji (pagājušajā nedēļā Eiroparlaments aicināja nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiādē), kuri uzstāj uz stingrām sankcijām pret Maskavu un Minsku arī sporta jomā. No otras - Bahs nevar nerēķināties ar to, ka vairums valstu, kas ir olimpiskās saimes dalībnieces, nebūt nav pievienojušās pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktajām sankcijām un nav arī skaidri nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā. Līdz ar to tām pret šo valstu sportistu piedalīšanos spēlēs nekādu iebildumu nav.
Loģiski šķistu, ja tieši SOK vadība uzņemtos atbildību par lēmuma pieņemšanu, taču pašlaik, atklāti sakot, tiek vilkts laiks un nenoteiktība saglabājas, kas rada nevajadzīgu spriedzi. Turklāt jāņem vērā, ka virknē sporta veidu atlēti starptautiskās sacensībās jau krāj punktus, lai kvalificētos Parīzes olimpiādei. “Reuters” atgādina, ka aptuveni 10 starptautiskās sporta federācijas steidzās izpildīt SOK marta rekomendācijas un neitrālā statusā atļāva startēt sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas. Paukošanā, vingrošanā, dažādos cīņas sporta veidos viņiem dota “zaļā gaisma”, kas reizēm noved pie skandāliem. Vairākas starptautiskas sacensības atceltas tādēļ, ka to rīkotājvalstis neuzskatīja par iespējamu Krievijas sportistu līdzdalību, pasaules čempionātu džudo boikotēja Ukrainas sportisti.
Pagājušonedēļ liels skandāls izcēlās Bulgārijā notiekošajā pasaules čempionātā paukošanā. Ukrainiete Olga Harlana pēc uzvaras pār neitrālo krievieti Annu Smirnovu atteicās ar viņu apmainīties rokasspiedieniem, tā vietā piedāvājot sašķindināt zobenus. Saskaņā ar federācijas noteikumiem Harlanu diskvalificēja, taču jau nākamajā dienā SOK panāca, ka diskvalifikācija tika atcelta, Harlanai piešķirta automātiska ceļazīme uz Parīzes spēlēm, bet federācijai uzdots mainīt reglamenta punktu par obligāto rokasspiedienu. Rezultātā neapmierinātas palika visas skandālā iesaistītās puses.
Lielā mērā šādi skandāli ir saistīti ar SOK vadības neizlēmību un vēlmi novelt atbildību par lēmumu pieņemšanu uz starptautiskajām federācijām. Bahs mēdz gari un plaši runāt par diskriminācijas nepieļaušanu, taču viņa rīcība tieši pie tā noved. Ja karu izraisījušās valsts pārstāvjiem uz laiku tiek noteikta pilnīga starptautiska izolācija, tas ir saprotami. Taču, ja vienas un tās pašas valsts sportistiem dalība olimpiādē un turpmākā karjera ir atkarīga tikai no attiecīgās starptautiskās federācijas labvēlības pret šo valsti un tās atlētiem, tad gan var runāt par to, ka vienu sportu veidu pārstāvji tiek diskriminēti attiecībā pret citu sporta veidu pārstāvjiem.
Visā pasaulē no SOK gaida skaidru un saprotamu lēmumu par to, vai atļaut atsevišķiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties olimpiādē. Pagājušonedēļ Bahs paziņojis, ka par to varētu tikt lemts SOK sesijā, kas no 15. līdz 17. oktobrim notiks Mumbajā. Kuluāros klīst baumas, ka no atlētiem, kas vēlas startēt olimpiādē, tiks pieprasīts parakstīt dokumentu par agresijas pret Ukrainu nosodīšanu. Kā norāda “Sport-Ekspress” - ja tā, tad Krievijas augstākās varas struktūras, visticamāk, pieņems lēmumu, ka uz Parīzi nebrauks neviens šīs valsts sportists. Krievijas Nacionālās olimpiskās komitejas prezidents Vjačeslavs Pozdņakovs, kritizējot SOK, gan apņēmies darīt visu iespējamo, lai kaut nelielam skaitam sportistu tomēr būtu iespējams startēt četrgades nozīmīgākajās sacensībās. Tajā pašā laikā no politiķiem un valdības pārstāvjiem aizvien biežāk dzirdami izteikumi, ka ar šādiem pazemojošiem noteikumiem tas nav iespējams un Krievijai jāsarauj visi sakari ar olimpisko kustību, organizējot pašai savas sacensības.
