Ja Ukrainas pretuzbrukums būs veiksmīgs, Krievijai nākšoties izmantot kodolieročus

Savulaik par nosacītu liberāli uzskatītais Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, sākoties karam pret Ukrainu, kļuvis par pārliecinātu “stingrās līnijas” piekritēju.  © EPA/Scanpix

Viens no Kremļa lielākajiem “vanagiem”, Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs jau atkal piedraudējis, ka Maskava varētu pielietot kodolieročus – tas notiktu gadījumā, ja Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums izrādīsies veiksmīgs un tiem izdosies iekarot “Krievijas teritoriju”.

Medvedevs, kurš ir valsts Drošības padomes vadītāja vietnieks (padomi vada prezidents Vladimirs Putins) jau iepriekš izcēlies ar draudīgiem un bieži vien absurdiem paziņojumiem. “Reuters” norāda - to mērķis varētu būt mazināt Rietumvalstu apņēmību atbalstīt Ukrainu. Tomēr ar katru reizi Medvedeva “murgos” ieklausās aizvien mazāks skaits lēmumu pieņēmēju, jo ir acīmredzami, ka savulaik par vismaz nosacītu liberāli (uz Putina fona) uzskatītais Medvedevs kļuvis par “jauno Žirinovski”.

Šoreiz viņš atgādinājis par 2020. gada 2. jūnijā apstiprināto Krievijas kodolieroču doktrīnu. Tā paredz, ka Maskavai ir tiesības izmantot kodolieročus arī tad, ja kāds Krievijai uzbrūk ar konvencionālajiem ieročiem un šādā veidā apdraud Krievijas valsts eksistenci. Turklāt, kā norāda “Politico.eu”, doktrīnā ir runa ne tikai par taktiskajiem, bet arī stratēģiskajiem kodolieročiem.

Medvedeva interneta sociālajos tīklos izplatītajā ierakstā norādīts, ka “sarkanā līnija” Kremlim būs “Krievijas teritoriju zaudēšana” veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā. Lieki piebilst, ka Ukraina atkal nievājoši nosaukta par “ukrobanderovciem”. “Tādēļ mūsu ienaidniekiem vajadzētu lūgties par Krievijas karavīru izturību, jo tieši viņi neļauj visā pasaulē uzliesmot kodolugunij,” rakstījis Medvedevs.

Jāatgādina, ka Ukrainai nav ne mazākā nodoma iekarot Krievijas teritoriju vai doties karagājienā uz Maskavu. Viss, ko vēlas Kijiva, ir patriekt okupantus aiz savas valsts robežām. Taču problēma slēpjas apstāklī, ka Maskavā par Krievijas teritoriju uzskata ne tikai 2014. gadā anektēto Krimu, bet arī pērn formāli Krievijai pievienotos Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus. Sestdien Putins izteicies, ka būtu gatavs jebkurā brīdī uzsākt miera sarunas ar Ukrainu, taču tikai gadījumā, ja Kijiva rēķināsies ar “jaunajām teritoriālajām realitātēm”. Citiem vārdiem sakot - Maskava ne par ko nevēlas atteikties no šiem iekarojumiem, kas Ukrainu, protams, neapmierina.

Atsevišķi Rietumvalstu militārie un politiskie analītiķi gan Medvedeva kārtējā dusmu izvirdumā saskatījuši labu zīmi. Šāds skaļš brīdinājums varētu nozīmēt, ka Ukrainas pretuzbrukums rit pietiekami veiksmīgi (pretēji Putina apgalvojumiem šajā nedēļas nogalē), un Krievija rēķinās ar to, ka tās spēkiem var nākties atkāpties.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais