Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien iesniedza protesta notu Krievijas pārstāvim par jaunākajiem raķešu un kaujas dronu triecieniem Ukrainā.
Notā pausts, ka Krievijas spēku turpinātais terors pret Ukrainu laikā, kad Eiropa un ASV "pieliek milzīgas pūles, lai izbeigtu karu un vienotos par ilgstošu mieru, skaidri parāda, ka Krievijas nav gatava atteikties no saviem agresīvajiem mērķiem pret Ukrainu un censties panākt mieru".
Lietuvas Ārlietu ministrijas vērtējumā Maskavas dalība sarunās ir "liekulīga un vērsta vienīgi uz to, lai iegūtu laiku turpināt Ukrainas teritorijas daļu sagrābšanu un izvairītos no jaunām Rietumvalstu sankcijām".
Krievija naktī uz Ukrainu palaida simtiem bezpilota lidaparātu un raķešu, veicot lielāko uzlidojumu kopš jūlija vidus un laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps cenšas panākt mieru. Triecienos nogalināts viens cilvēks un daudzi ievainoti.
Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka Krievija izšāva 574 bezpilota lidaparātus un 40 raķetes. Pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 546 dronus un 31 raķeti.
Ukrainas amatpersonas sacīja, ka šie triecieni liecina, ka Krievija nav nopietni noskaņota panākt miera vienošanos, neraugoties uz intensīvajiem diplomātiskajiem centieniem Trampa vadībā.
ASV prezidents pagājušajā piektdienā Aļaskā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet pirmdien uz sarunās Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem.
Krievija ir mazinājusi izredzes, ka drīzumā varētu notikt Putina un Zelenska samits, un ir paziņojusi, ka vēlas tikt iekļauta diskusijās par turpmākajām drošības garantijām Ukrainai.