Jau šīs nedēļas nogalē arī Spānija var pievienoties to Eiropas valstu grupai, kurās beidzamajā laikā pie varas nākušas izteikti labējas valdības – Itālijai, Zviedrijai, Somijai. Socioloģiskās aptaujas pirms svētdien paredzētajām vēlēšanām liecina, ka uzvaru tajās gūs konservatīvā Tautas partija, taču valdošo koalīciju tā spēs izveidot tikai kopā ar galēji labējo populistu partiju “Vox”.
Labākās izredzes kļūt par nākamo Spānijas premjeru ir Tautas partijas līderim Alverto Nunjesam-Feiho, raksta “Politico”. Socioloģiskās aptaujas viņa partijai prognozē 32 līdz 34 procentus balsu. Pašreizējā premjera Pedro Sančesa vadītie sociālisti (PSOE) atpaliek, lai gan ne īpaši dramatiski - viņi varētu saņemt 28% vēlētāju atbalstu. Par trešo vietu sīvi cīnās “Vox” un jaunizveidotā kreiso partiju apvienība “Sumar” - pirmajai pašlaik tiek prognozēti 14% balsu, bet otrajai - 13%.
Taču, kā norāda “El Pais” aptaujātie politologi, vēlēšanas var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu, kas varētu būt izskaidrojams ar laiku, kad tās notiek. Vēl nekad Spānijā parlamenta vēlēšanas nav rīkotas pašā vasaras vidū, kad lielā daļā valsts valda neciešama svelme, bet miljoniem cilvēku ir devušies atvaļinājumos. Grūti pateikt, kādu motīvu vadīts Sančess izsludināja vēlēšanas jūlijā, lai gan saskaņā ar grafiku tām bija jānotiek decembrī. No viņa paša skaidrojumiem izriet, ka premjers tā rīkojies teju vai impulsīvi, reaģējot uz PSOE sakāvi 28. maijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās. Taču Nunjesam-Feiho ir cita versija. Viņš paudis aizdomas, ka tas darīts ar tālejošu nolūku. Nevienam nav noslēpums, ka Tautas partijas elektorāta pamats ir pietiekami turīgi vidusšķiras pārstāvji, kuriem atvaļinājums, kas parasti tiek pavadīts kādā kūrortā, ir svēta lieta. Tādēļ konservatīvo līderis uzskata, ka Sančess darījis visu iespējamo, lai šie cilvēki vēlēšanās nebalsotu.
Arī Spānijā ir iespēja nobalsot iepriekš, aizpildīto vēlēšanu biļetenu nosūtot pa pastu, raksta AFP. Šādai iespējai pieteikušies gandrīz 2,7 miljoni vēlētāju, kas ir aptuveni 7% no Spānijas balsstiesīgo skaita, un nekad iepriekš tāda aktivitāte balsojumam pa pastu neesot bijusi. Tomēr tikai pēc vēlēšanām būs skaidrs, cik daudzi no tiem, kuri pieteikušies, arī nobalsojuši. Problēmas rada lieka birokrātija. Proti, ar to, ka cilvēks elektroniski reģistrējies, ka balsos iepriekš, nepietiek, un bez papildu rīcības biļetens uz mājas adresi netiek atsūtīts. Lai to saņemtu, tomēr jādodas uz vietējo pasta nodaļu un sava reģistrācija jāapstiprina vēlreiz. Daudzi vēlētāji to nav sapratuši, un ne jau velti beidzamajā brīdī tika pieņemts lēmums par vienu dienu (līdz piektdienas vakaram) pagarināt termiņu, līdz kuram biļetens nosūtāms.
Savukārt “Vox” piekritējiem balsošana pa pastu šķiet nepieņemama principā, jo viņi uzskata, ka tas ir viens no instrumentiem, lai pie varas esošās “pamatplūsmas” partijas varētu falsificēt vēlēšanu rezultātus. Šāda galēji labējo nostāja nav jauna, līdzīgas apsūdzības, gan bez pierādījumiem, izskanējušas pēc vēlēšanām ar citās valstīs, piemēram, ASV, atgādina “Politico”. Taču svarīgi, vai Spānijas pasts spēs tikt galā ar saviem pienākumiem un laikus piegādāt biļetenus vēlēšanu komisijai. Tās pašas ASV pieredze liecina, ka lielākās problēmas rodas un sazvērestības teorijas izplatās tad, ja sākumā saskaitītās vēlēšanu iecirkņos nodotās balsis liecina par viena politiskā spēka uzvaru, taču, kad apkopoti arī biļeteni, kas nosūtīti pa pastu, situācija radikāli mainās. Spānijas pasta dienests “Correos” gan apgalvojis, ka ar saviem pienākumiem tiks galā, jo uz jūlija otro pusi nolīdzis aptuveni 5000 papildu darbinieku.
AP raksta, ka priekšvēlēšanu kampaņa aizritējusi samērā mierīgi, bez skandāliem, un radies iespaids, ka svelmes nomocītos spāņus tā interesē diezgan maz. Sociālists Sančess, kurš premjera amatā ir kopš 2018. gada, nav palaidis garām iespēju palepoties ar to, ka valsts ekonomikas izaugsme pagājušajā gadā bijusi 5,5%, kas uz citu Eiropas Savienības valstu fona ir pieklājīgs rādītājs, gluži tāpat kā gada inflācija, kas ir tikai 2%. Taču šai monētai ir arī otra puse, uz ko nekavējas norādīt līdz šim opozīcijā bijušie labējie. Ekonomiskā izaugsme, protams, ir laba lieta, taču nedrīkst aizmirst to, ka tieši Sančesa valdīšanas laikā “Covid-19” pandēmijas gados Spānijas ekonomika iegāzās tādā bedrē, ka, atšķirībā no citām ES lielvalstīm pirmspandēmijas līmeni nav sasniegusi joprojām. Bet inflācijas rādītāji esot maldinoši, jo pārtikas preces salīdzinājumā ar pagājušo gadu kļuvušas dārgākas par 10% un līdzīga situācija ir ar komunālajiem maksājumiem, tādēļ aizvien lielākam skaitam cilvēku nākas lauzīt galvas, lai saprastu, kā izdzīvot līdz nākamajai algai. “Vienkāršie ļaudis inflācijas mazināšanos nemaz neizjūt,” uzsvēris Nunjess-Feiho. Viņš arī atgādinājis, ka Spānijā ir pašlaik ES augstākais bezdarba līmenis - 12,7%.
Priekšvēlēšanu debatēs teju par galvenajiem varoņiem kļuva “Vox” - partija, kurai varētu būt “zelta kārts” pēc vēlēšanām. Sančess atklāti aicinājis nebalsot pat par Tautas partiju, jo tas nozīmēs, ka pirmo reizi kopš 1975. gada un Fransisko Franko režīma beigām galēji labējie būs pārstāvēti valdībā. Televīzijas debatēs Nunjess-Feiho uz to reaģējis savdabīgi. Viņš piedāvājis sociālistu līderim noslēgt paktu - lai kura no lielajām partijām iegūtu vairāk balsu, otra partija atbalstītu tās premjera kandidātu, un tādējādi varētu iztikt gan bez galēji labējo, gan galēji kreiso iesaistīšanas valdībā. Taču pašreizējais premjers to uztvēris tikai kā joku.
Tādēļ ar lielu ticamības pakāpi var prognozēt, ka “Vox” jaunajā Spānijas valdībā tomēr būs, kas nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā to, ka galēji labējie un Tautas partija pēc pašvaldību vēlēšanām itin labi sadarbojas ne tikai vairāk nekā 150 Spānijas municipalitātēs, bet arī trijos autonomajos reģionos - Estremadurā, Valensijā, kā arī Kastīlijā un Leonā. Ļoti iespējams, ka pēc viņu pievienošanās valdībai tā mēģinās atcelt vairākus Sančesa laikā pieņemtos likumus, kas liberalizē abortu veikšanu, dod tiesības uz vienkāršāku dzimuma (gendera) maiņu, paplašina transpersonu un homoseksuālistu tiesības un tamlīdzīgi.