Māris Krautmanis / Autori

Latvju mierīgumam, kūtrumam streikot un dumpīgi protestēt ir blakne: bezkaunīgi politikāņi redz, ka viņu arogance, cinisms, durni lēmumi paliks bez sekām. Ļaudis pabļaustīsies, palamāsies sociālajos tīklos un neko nedarīs, ielās neies. Ir zaļā gaisma gvelzt un darīt jebko. Nav citas atbildības, kā vien politiskā atbildība, bet līdz tam brīdim, kad par šodienas kleinajām dejām un dzīrēm pienāks rēķins, ir vēl tālu – tuvākās vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas, kas notiks tikai 2021. gadā. Līdz tām vēl daudz kas notiks. Kad tās tuvosies, varēs savārīt priekšvēlēšanu klīsteri un pieliet elektorātam pilnas ausis ar jauniem solījumiem, attaisnojumiem un uzbrukumiem kādiem mītiskiem ļaunajiem, kuri patiesībā dabā nemaz neeksistē.

Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) ir konkrēta vīzija, kā vienā rāvienā atrisināt savas nozares problēmas. Viņa ir sacījusi, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums būs iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu. Tad varēšot ievērot pedagogu atalgojuma grafiku. Pēc ministres teiktā, par šo jautājumu ar Finanšu ministriju tiek saskaņots ieraksts pamatbudžeta pozīcijā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Grozījumu mērķi un jēgu valdība pamato ar nepieciešamību mazināt partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes. Tāpēc ļoti būtiski tiks palielināts partiju finansējums no valsts budžeta.

Raudamās pēc varas, partijas pirms vēlēšanām visu ko sasolīja, bet ļoti ātri kļuva skaidrs, ka politiķi nemaz nav domājuši nopietni to, ko runāja. Tā ir bijusi visparastākā politiskā krāpšana. Un varbūt ir pat ļoti labi, ja dažs no grandiozajiem valsts pārvaldes pārveidojumiem netiks realizēts. Diezin vai būtu milzīga jēga no mehāniskas ministriju skaita samazināšanas bez dziļākas analīzes, kāpēc kas tiek darīts. Saeimas opozīcija gan ierosināja ministriju skaitu samazināt, bet koalīcija to nedarīs kaut vai tikai tāpēc, ka ierosinājums nāk no opozīcijas.

Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā.

Pētījumu centra SKDS līdz 18. septembrim veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka gada laikā kopš 13. Saeimas vēlēšanām daža partija ir stipri izzaudējusi popularitāti, dažas apmainījušās vietām tabulā, taču kopējā aina nav mainījusies – Latvijas sabiedrība ir sašķelta, pastāv desmits politisku «cilšu», kuras dzīvo katra savā informatīvajā «burbulī», un starp šiem burbuļiem nav diez cik lielas saprašanās.

Pastāv kaut kas netverams, ar racionālu prātu nesaprotams, kas ir harisma. Premjeram Krišjānim Kariņam tā ir.

Valstīs, kuru iedzīvotāji nebūt nepieder pie «zelta miljarda» un ielās redzama pabaisa nabadzība, cilvēks, kas nonācis nelaimē kādas traumas vai slimības dēļ, tomēr dabū ļoti labu veselības aprūpi pie augsta līmeņa speciālistiem. Ceļotāji stāsta brīnumus par izcilo pirmo palīdzību vai ārstēšanu Indijā, Kubā...

Rīgas lidosta un taksometrs uz viesnīcu tūkstošiem ārzemnieku ir pirmie iespaidi par galvaspilsētu un valsti.

Pagājušajā reizē jaunā valdība varēja visus laurus plūkt sev un visas piepes norakstīt uz iepriekšējo Māra Kučinska valdību, varēja nosaukt budžetu par «tehnisko» un iet gulēt, taču tagad ir pienācis brīdis, kad tai jāraksta pašai savs stāsts.

Vērojot nākamā gada budžeta pieņemšanas peripetijas un beidzot panākto vienošanos par prioritātēm, jāteic, ka varēja būt vēl sliktāk.

Atbaidošu smirdoņu un milzīgus drazu kalnus var redzēt un saost daudzviet pasaulē, kur varas iestādes dažādu iemeslu dēļ nav spējušas ieviest kārtību atkritumu apsaimniekošanā un kanalizācijā. To redzot, ceļotājs no Latvijas var nopriecāties, ka pie mums gan nav tādas šmuces – Rīga tad salīdzinājumā šķiet tīra un jauka.

Nākamā gada budžetu vairs nekādi nevarēs saukt par «tehnisko» vai kaut kādā tādā nicināmā vārdā. Tagad Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdībai jāizstrādā īsteni savs, pareizais un visu laiku labākais budžets, kam jāatspoguļo grandiozās iekšpolitiskās pārmaiņas, kas notikušas 13. Saeimas vēlēšanās.

Jau trešo gadu desmitu maļ laika dzirnas, un būvniecība ir viena no nozarēm, kurā puspelēki vīriņi visu ko šiverē. Viskārāk viņi grib piezīsties pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kurus ja iegūst un iebāž kāju šā biznesa durvīs, ir mazāks risks palikt mīnusos, ir garantēta peļņa un iespēja atkal un atkal tikt pie pasūtījumiem un labumiem.

Rīgas dome šovasar veikusi remontdarbus 50 skolās un 44 pirmsskolas iestādēs, kas ir brīnišķīgi. Par spīti politiskajām jukām, pašvaldībā saimnieciskie darbi nav apstājušies.

Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās un nosodot 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu. Atmodas laikā notika daudz piketu, mītiņu, gājienu un manifestāciju, tomēr Baltijas ceļš bija īpaši unikāla un oriģināla akcija – ar tagadējo prātu grūti saprast, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tik milzīgs cilvēku skaits varēja pašorganizēties un realizēt šādu «zibakciju».

Šodien paredzams izšķirošais troņu spēļu finālmačs Rīgas domē, kur obligāti jāievēlē Rīgas mērs un vismaz viens viņa vietnieks, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nevarētu izmantot pašvaldību likuma 91. pantu un uzsākt domes atlaišanas procedūru.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir atgriezusies no atvaļinājuma, lai strādātu, un vienu labu darbu ir paveikusi – Latvijas pastam tiks kompensēta drukātās preses piegāde abonentiem. Slava! Tikai nav skaidrs, kāpēc vajadzēja pastu un preses izdevējus tīši turēt neziņā un stresā, velkot garumā steidzamības lēmuma pieņemšanu?

Rīgas domē episku likteņzvanu priekšvakarā kā ļoti ietekmīgi ir uzradušies divi jauni politiski veidojumi – Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) un deputātu bloks Rīgai!. Kas tie par ērmiem, ko viņi ēd?

Pirms garajām brīvdienām Ministru kabineta sēdē 16. jūlijā tika skatīts likumprojekts Grozījumi Pasta likumā. Likumprojekts paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt šobrīd piemēroto regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu un attiecīgi uz vienu gadu pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības esošajam pakalpojuma sniedzējam. Nākamā gada laikā Kultūras ministrijai būtu jāsagatavo koncepcija par atbalstu drukātajiem medijiem nākotnē.

Politiķi mēdz melot, jo ļaužu acīs gribas izskatīties godīgākiem un gudrākiem nekā citi un attiecīgi savus oponentus iztēlot par dumjiem neliešiem. Ir arī tāda patoloģiska tīšas un apzinātas melošanas forma, ka politiķis to dara sīkmanīgi, pat nekādu dižo labumu sev negūstot, labi zinot, ka runā nepatiesību un jau ļoti drīz var tikt atmaskots. Un tomēr laikam fleitēšana ir tik ļoti asinīs, ka cilvēks nekādi nespēj sevi bremzēt un no tās atturēties. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans RīgaTV24 paziņoja, ka «mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem».